Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija atturēsies ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnas pašpārvaldei, mikroblogošanas vietnē "twitter" atklājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
"Žēl, ka ES nav spējusi panākt vienotu pozīciju gaidāmajā ANO ĢA balsojumā par Palestīnas pašpārvaldes statusu, Latvija balsojumā atturēsies," norādījis ministrs.
Ārlietu ministrijas Preses centrs portālam "Delfi" arī atgādināja, ka Tuvo Austrumu miera procesa jautājumā Rinkēvičs jau iepriekš ir paudis atbalstu divu valstu risinājumam, kas panākams Izraēlas un palestīniešu sarunu ceļā. Vienpusēji risinājumi nav produktīvi.
Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts īsteno līdzsvarotu ārpolitiku Tuvo Austrumu miera procesa jautājumos, paužot atbalstu divu valstu risinājumam, kas panākams tiešo sarunu ceļā, ievērojot pušu intereses. Latvija atbalsta Palestīniešu nacionālās pašpārvaldes premjerministra Salama Fajāda (Salam Fayyad) izstrādāto valsts veidošanas plānu, ko novērtējusi starptautiskā sabiedrība, pauda Ārlietu ministrija.
Baltijas valstu prezidenti šonedēļ izvairīgi izteicās par ceturtdien gaidāmo balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā par Palestīnas mēģinājumu paaugstināt savu statusu organizācijā. Tikai Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atklāja, ka Lietuva šajā balsojumā atturēsies.
Lietuvas prezidente sacīja, ka, cik viņai zināms, deviņas Eiropas Savienības (ES) valstis balsos par Palestīnas pašpārvaldes statusa paaugstināšanu, bet pārējās atturēsies, to vidū būs arī Lietuva. Kā vienu no iemesliem šādam lēmumam Grībauskaite minēja vienotas ES pozīcijas trūkumu.
Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess norādīja, ka Baltijas valstis vēlētos vienotu ES pozīciju jautājumā par ANO novērotājvalsts statusa piešķiršanu
Palestīnai, bet konkrētu atbildi par Igaunijas izvēli balsojumā nesniedza. Vēlāk Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets paziņoja, ka Igaunija balsojumā atturēsies.
Vēl trešdien par Latvijas izvēli izvairīgs bija arī tās prezidents Andris Bērziņš, sakot, ka "Latvijas delegācija vēl nav iepazinusies ar jaunāko ierosinājuma versiju".
Pašlaik Palestīna ANO nav atzīta valsts, bet tās tautu pārstāvošajai Palestīnas Atbrīvošanas organizācijai ir piešķirts novērotāja statuss, un tās teritorija tiek uzskatīta par Izraēlas okupētu.
Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass pērn 23.septembrī iesniedza ANO lūgumu atzīt Palestīnas valsti un uzņemt to ANO. 2011.gada 26.septembrī šo lūgumu sāka skatīt ANO Drošības padome, taču tā joprojām nav pieņēmusi nekādu lēmumu un par to nav pat noticis balsojums.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta, kur ASV ir draudējušas uzlikt veto lēmumam par Palestīnas uzņemšanu ANO.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā asambleja pērn oktobrī Parīzē nolēma uzņemt Palestīnu par UNESCO dalībnieci. Par Palestīnas uzņemšanu UNESCO nobalsoja 107 valstis, 14 valstis bija pret un 52 valstis atturējās, tostarp Latvija. Lielākās Palestīnas uzņemšanas pretinieces bija ASV un Izraēla, bet 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atbalstīja Palestīnas uzņemšanu, taču tikpat daudz arī balsojumā atturējās, savukārt Lietuva, Čehija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija bija pret.
Pēc šā lēmuma Palestīna paziņoja, ka lūgs tai piešķirt pilntiesīgas dalībvalsts statusu arī citās ANO aģentūrās un starptautiskajās organizācijās.
Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
