"Kā tautā saka - uzspļaut uz to, ko viņš ir izdarījis, bet viņš jūt, ka te, pilnīgi abstrahētā sabiedrībā, lems pēc burta. Te neinteresē, cik bija cilvēku, ko viņš apzaga. Te interesē tas, kas ir noticis procesuāli - konkrētā cilvēka cilvēktiesības. Ja tiek atrasta kļūda - tā ir Latvijas kļūda un Laventa pagātne te nevienu neinteresē," sacīja Andrejevs.
Savukārt Lavents norāda, ka cilvēku vainīgu atzīst tiesas spriedums un pirms tam viņu aizsargā nevainības prezumpcija. "Šis princips ir katras civilizētas valsts tiesību sistēmas pamatā, un tas ir zināms katram kulturālam cilvēkam," raksta Lavents.
Viņš apgalvo, ka nevienam neko nav zadzis un tādējādi nav vainīgs sev inkriminētajā nodarījumā, un jautā vēstniekam, ar kuru tiesas spriedumu viņš par tādu atzīts. Tā kā sprieduma nav, Lavents prasa savu vārdu nomelnojošo informāciju atsaukt un atvainoties, pretējā gadījumā draudot vērsties tiesā ar goda un cieņas aizskaršanas, kā arī materiālās kompensācijas prasību.
Lavents vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību, kurā nopietnākais punkts ir pārlieku ilgā turēšana cietumā bez sprieduma. Šī Latvijai ir kļuvusi par nopietnu problēmu, jo tiesu pārslogotības dēļ vietām lietas jau nozīmē uz 2002.gadu. Latvijas valdībai līdz 20. oktobrim jāsagatavo atbilde Strasbūrai, bet tikmēr Latvijā Laventa lieta lēnām virzās uz spriedumu.
Procesu gan pārtraukusi kārtējā Laventa saslimšana, jo līdz ar to nav skaidrs, kad tiesas process varētu atsākties. Patlaban apsūdzētie tikuši līdz pēdējā vārda teikšanai. Tikmēr par Laventu ar kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" palīdzību intensīvi interesējas dažādu valstu parlamentārieši, īpaši Izraēlas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
