Visvairāk talcinieku bija Zemgalē un Latgalē, bet vismazāk Kurzemes reģionā.
Starp interesantākajiem atradumiem talkas laikā organizatori min 69 kurpju pārus Valkā, 100 pudeles liķiera "Moka" Naukšēnos, savukārt Grobiņas evanģēliski luteriskā draudze Priediena senkapos uzgāja grāmatu "Kamasūtra".
Šogad Lielajai talkai tika pieteikts rekordliels talku vietu skaits - 1490 vietas -, taču ļoti liels daudzums iedzīvotāju ziņojuši, ka nodarbojas ne tikai ar atkritumu savākšanu, bet arī vides labiekārtošanu, piemēram, rotaļlaukumu un sporta laukumu iekārtošanu, kā arī koku un ziedu stādīšanu.
Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme prognozē, ka pēc trim četriem gadiem talku, kāda tā ir šobrīd, vairs nevajadzēs organizēt.
"Svarīgākais Lielās talkas ieguvums ir nevis lielais talcinieku skaits un izvestās atkritumu tonnas, bet gan tas, ka Latvija kļūst arvien sakoptāka. Paredzu, ka tuvāko trīs četru gadu laikā Lielo talku, vismaz pašreizējā formātā, vairs nebūs nepieciešams organizēt. Tas nozīmē, ka turpmākajos gados varēsim vairāk pievērsties vides labiekārtošanai un pilnveidošanai. Šogad arī konstatējām, ka ļoti sliktā stāvoklī ir Latvijas ūdeņi, tāpēc turpmākajos gados vēlamies turpināt pievērsties to attīrīšanai," pavēstījusi Jaunzeme.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no Rīgas tiks izvestas 150 tonnas atkritumu, kas varētu būt par 25 tonnām mazāk, nekā pagājušajā gadā.
Precīzi aprēķini par talkotāju skaitu un savāktajām atkritumu tonnām tiks paziņoti nākamās nedēļas laikā, kad būs apkopoti visi Lielās Talkas koordinatoru iesūtītie dati.
Iepriekš projekta pārstāve Dace Jaunupe-Bargā izteica cerību, ka tiks pārsniegts pērnā gada rekords, kad talkā piedalījās 190 tūkstoši cilvēku. Pēc organizatoru aplēsēm, šogad talkas dalībnieku skaits varētu aizsniegties līdz 230 tūkstošiem.
"Mēs ceram uz 230 tūkstošiem," apliecināja Jaunupe-Bargā.
Informācija joprojām nav apkopota, jo daudzviet talcinieki baudot patīkamo laiku un nesteidzas nodot datus par kopējo cilvēku skaitu un savākto atkritumu maisu daudzumu.
Taču talkas rīkotāju rīcībā ir informācija, ka pietrūkuši dzeltenie atkritumu maisi, un daudzviet cilvēki ir izmantojuši pašu sarūpētos maisus. Jaunupe-Bargā aicināja šos maisus novietot līdzās dzeltenajiem maisiem un neatstāt vietās, kas nav reģistrēto talku vidū.
"Dažkārt cilvēki sūdzas un gaužas, ka maisi netiek izvesti pusgada garumā, bet, ja tie nav atstāti reģistrētās talkas vietā, tad mēs par maisiem neuzzinām," skaidro talkas pārstāve.
Lielās talkas ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību. Lielās talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.
Projekta mērķis ir līdz 2018.gadam, Latvijas 100.dzimšanas dienai, padarīt Latviju par tīrāko un sakoptāko vietu pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
