LPS: iedzīvotāji siltuma parādi pārsnieguši 60 miljonus latu

Par to liecina LPS aptaujas dati, kuros apkopoti 134 Latvijas pašvaldību centralizētās siltumapgādes rezultāti. Tie liecina, ka parādi šajā apkures sezonā no 1. oktobra līdz 1. janvārim pieauguši ļoti strauji.

Uz apkures sezonas sākumu iedzīvotāji bija parādā par piegādāto siltumu iepriekšējā sezonā ap 20 miljoniem latu jeb 18% no kopējās summas, bet tagad šī summa pieaugusi līdz 61 miljonam, no kuriem 16 miljoni latu parāds ir Rīgā, vēsta laikraksts.

Pārējo pašvaldību datus LPS pagaidām neatklāj, aizbildinoties ar ētiskiem apsvērumiem, jo "pašvaldības ar esošo situāciju nelepojas," laikrakstam norādīja LPS padomnieks Paulis Barons.

Vidējais siltumrēķinu parāds Latvijā ir 31%, bet Rīgā - 45%, vēsta laikraksts. AS "Rīgas siltums" (RS) ir nozīmīgākais centralizētās siltumapgādes spēlētājs Latvijā, kura tirgus daļa sasniedz 52%. RS pārstāve Linda Rence laikrakstam norādīja, ka dati uz 1. janvāri nepilnīgi atspoguļo objektīvo situāciju, jo pašlaik Rīgas iedzīvotāju parādi jau ir kritušies līdz 11 miljoniem latu.

Decembris daudzus rīdziniekus šokēja ar 45% siltuma rēķina pieaugumu, salīdzinot ar 2009. gada decembri, vēsta laikraksts, tomēr RS atgādina, ka no janvāra līdz martam siltuma rēķini kaut nedaudz, bet turpina samazināties.

Laikraksts norāda, ka situācija ar siltuma parādiem spēlē būtisku lomu Ekonomikas ministrijas sagatavotajos Civilprocesa likuma grozījumos, kuros meklēta iespēja tomēr piedzīt no nemaksātājiem arvien augošos komunālos parādus. Sākotnējā ideja – šiem parādiem piemērot primāru piedziņas statusu pat pirms bankas hipotēkas uz konkrēto nekustamo īpašumu, atvēlot komunālajiem parādiem līdz 10% no ķīlas vērtības, – sadūrās ar lieliem banku iebildumiem.

Valdība atbalstīja un Saeima turpinās vētīt nākamo ideju: parādi būtu jāiestrādā tarifos tā, lai par tiem pēc tam samaksātu pārējie komunālo pakalpojumu lietotāji. Laikraksta aptaujātie advokāti atzina šo ideju par pretlikumīgu un neatbilstošu Satversmei.