Pirms septiņiem gadiem plīsušā nekustamā īpašuma burbuļa dēļ Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) skāra nopietnas finansiālas grūtības, un tā neveiksmīgi centās pārdot savus īpašumus. Tagad problēmas izdevies atrisināt, svētdien vakarā vēstīja "LNT Ziņu TOP10".
Pirms krīzes baznīca atļāvās aizņemties bankā 4,5 miljonus eiro mācītāju algu palielināšanai. Tas bija akūti nepieciešams – 2006.gadā mācītāji uz rokas vidēji saņēma tikai 100 eiro. Kredītu baznīca bija ieplānojusi atmaksāt, pārdodot desmito daļu no saviem daudzajiem īpašumiem, kas labajos gados bija novērtēti par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Tomēr krīzes laikā īpašumus izpārdot nemaz nebija viegli.
"Situācija bija nopietna. Nebija tik vienkārši, jo tas bija laiks, kad mums it kā bija daudz ko pārdot, bet nebija īpaši pircēju," komentēja LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.
Viņš atzīst: "Mēs domājām, o nu tas viss tikai ies, vēl uzlabosies, vai ne. Pēc tam, kad cenas nokrita un arī noma nokrita un ļoti daudz nomnieki aizgāja, iestājās tas, kas iestājās."
Toreiz baznīca cerēja ar finansiālām problēmām tikt galā trīs gadu laikā.
Piecu sešu gadu laikā baznīca, pārdodot īpašumus aptuveni sešu miljonu eiro apjomā, spēja atmaksāt lielāko daļu kredītu. Atlikušo pusmiljonu plānots atdot līdz 2017.gadam. Papildu nauda atlika īpašumu remontiem, un vairāk nekā miljons uzkrāti algām.
"Treknajos gados" mācītājiem atalgojums pieauga līdz 700 eiro, bet tad algas un arī darbinieku skaitu baznīcai nācās ievērojami samazināt, lai spētu sadzīvot ar trīskāršo ieņēmumu samazinājumu. Saņemto ziedojumu apjoms šobrīd ir stabils, un izdevumu samazinājums vainagojies ar panākumiem.
"Pagājušais gads mums bija tāds pirmais gads, kas mums tā ļoti svētīgi noslēdzās. Mēs Sinodē vēl 2013.gadā stādījām uzdevumu, ka mums ir jābūt bezdeficīta budžetam, tātad ka mēs netērējam vairāk nekā ieņemam. Un pagājušā gadā tas mums ar Dievpalīgu ir izdevies," atzina Ganiņš.
Baznīca tagad apņēmusies ar šādu pieeju dzīvot arī turpmāk. Baznīcas atlikušo īpašumu kopējā vērtība ir sarukusi uz pusi. Joprojām pārdošanā ir vairāk nekā 115 īpašumi septiņu miljonu eiro vērtībā, bet papildus baznīca vēl ko citu neplāno piedāvāt. Šo gadu laikā nepārdota palikusi arī puse no mācītājmuižām.
Baznīca algu fonda piepildīšanai turpinās tirgot šos īpašumus, cik ilgi vajadzēs, arī piecus un desmit gadus. Tomēr vienlaikus baznīcu sagaida jau atkal citas nopietnas problēmas - baznīcu kritiskais stāvoklis.
Ik gadu baznīcu remontiem luterāņu draudzes tērē simtiem tūkstošus eiro, tomēr ar to ne tuvu nepietiek. Šobrīd visām 264 baznīcām nepieciešams veikt kādus labošanas darbus. Un ļoti bieži, sevišķi laukos, kur ir lieli dievnami, to savešanai kārtībā vajag pat līdz 300 000, bet draudzes budžets ir vien 2000 eiro gadā. Talkā jau kādu laiku tiek saukta valdība – šie jautājumi ir arī Ministru prezidentes vadītās Garīgo lietu padomes darba kārtībā.
Minimāli steidzami nepieciešami būtu 20 miljoni - lai tiktu ārā no avārijas stāvokļa, bet kopumā summa var būt līdz pat 50 miljoniem eiro.
Pagaidām valdība miljonus nesola un, iespējams, tāpēc var nākties slēgt aptuveni 30 luterāņu dievnamus, kuri ir kritiskā stāvoklī. Naudu vajag arī citām konfesijām, kuras ik gadu remontiem atvēl ap miljonu, bet vajadzētu vēl četrus. Latvijā visu dievnamu savešanai kārtībā, pēc dažādām aplēsēm, vajadzētu no 110 līdz 170 miljoniem eiro.
Tāpēc tiek rosināts izveidot pastāvīgu valsts programmu. To atbalsta arī Valsts kultūras pieminekļu inspekcija, kura šobrīd apsaimnieko no budžeta atvēlētos līdzekļus dievnamu glābšanai. Kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros pagājušā gadā 303 000 piešķirti 49 dievnamiem.
Pieteikumu kopējā summa ir daudz lielāka - tā varētu būt desmit reizes lielāka nekā iespējams piešķirt.
20 luterāņu draudzēm jau nācies samierināties ar baznīcu slēgšanu – tām pieder vien baznīcu drupas, tāpēc kopīgām lūgšanām ticīgie pulcējas citās telpās, tai skaitā arī dzīvokļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
