Māte uzvar Latviju strīdā par neatļautu viņas dēla orgānu izņemšanu  (215)

Kā portāls „Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM), Petrova ECT sūdzējās par to, ka viņas dēlam tika veikta orgānu izņemšana bez viņas vai dēla iepriekšējas piekrišanas un ka netika veiktas it nekādas darbības, lai noskaidrotu viņas viedokli. Tiesvedības procesā sūdzības iesniedzēja lūdza ECT piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā.

ECT 24.jūnijā pasludināja spriedumu šajā lietā, vienbalsīgi atzīstot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums.

ECT lika Latvijai maksāt Petrovai morālā kaitējumu kompensāciju 5000 eiro, kā arī 500 eiro kompensāciju par tiesāšanās izdevumiem.

Kā atgādina ĀM, 2002. gada 26. maijā Petrovas dēlam ceļu satiksmes negadījuma rezultātā tika nodarīti dzīvībai bīstami miesas bojājumi. Pēc nogādāšanas Rīgas 1. slimnīcā tika sniegta informācija Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centram (Centrs) par potenciāla donora esamību. 2002. gada 29. maijā pēc nāves konstatēšanas Centra ārsti no O.P. ķermeņa transplantācijai izņēma abas nieres un liesu.

Brīdī, kad notika orgānu izņemšana no Petrovas dēla ķermeņa, ne iesniedzēja, ne māte, citi viņa tuvinieki ārstniecības iestādē neatradās. Vīrieša pase, kura varēja saturēt atzīmi par aizliegumu izņemt orgānus, netika pārbaudīta, jo tā notikumu laikā bija viņa mātes rīcībā.

Petrovas interešu aizstāve iesniedza sūdzību Drošības policijā, kuras amatpersonas to nosūtīja pārbaudei Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai (MADEKKI). MADEKKI norādīja, ka, pieņemot lēmumu un izņemot orgānus, Centra eksperti rīkojušies atbilstoši Likuma normām un MADEKKI rīcībā nav datu, vai vīrieša pasē bija atzīme par audu un orgānu izņemšanas aizliegumu.

Vīrieša māte - iesniedzēja - nebija informēta par iespējamo orgānu (nieru un liesas) izņemšanu transplantācijai. Drošības policija atteica ierosināt krimināllietu, jo bioloģiskās nāves konstatēšanas brīdī vīrieša tuvākie radinieki neatradās ārstniecības iestādē, kurā veikta orgānu izņemšana, kā arī, jo orgānu izņemšana šādos gadījumos jāuzsāk nekavējoties, tāpēc nebija iespējams viņus informēt un saņemt piekrišanu vai iebildumus attiecībā uz orgānu izņemšanu.

Ģenerālprokurors atstāja negrozītu lēmumu par atteikumu ierosināt krimināllietu. Savukārt Petrova vērsās ar sūdzību ECT.

ECT iepriekš noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka sūdzības iesniedzēja nebija izmantojusi visus viņai Latvijā pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, viņa nebija vērsusies Satversmes tiesā. ECT ieskatā sūdzības iemesls bija tas, ka netika ņemtas vērā iesniedzējas kā tuvākās radinieces vēlmes attiecībā uz viņas dēla orgānu izņemšanu, nevis jautājums par tiesību normas iespējamo neatbilstību hierarhiski augstākai tiesību normai. Tādēļ ECT atzina, ka iesniedzējai nebija jāvēršas Satversmes tiesā. Tāpat Tiesa noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzēja nebija iesniegusi sūdzību MADEKKI, kuras kompetencē bija izvērtēt orgānu izņemšanas procedūras tiesiskumu, kā arī argumentu, ka iesniedzēja nebija vērsusies tiesā ar prasību par materiālo un personisko zaudējumu atlīdzību, saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu.

Izskatot sūdzību pēc būtības ECT norādīja, ka lietas notikumu laikā Latvijā spēkā esošais regulējums paredzēja tiesības arī mirušās personas tuviniekiem izteikt aizliegumu izņemt orgānus vai audus transplantācijai un ka šajā lietā strīds bija par to, vai pastāvēja adekvāti mehānismi, kas ļautu tuviniekiem šīs tiesības īstenot.

Vērtējot Latvijas likumu kvalitāti, ECT atzīmēja, ka, ņemot vērā to, ka iesniedzējas dēla stāvoklis bija kritisks trīs dienu periodā līdz viņa nāvei, nevar apgalvot, ka šajā laikā praktiski nebija iespējams sakontaktēties ar personas tuvākajiem radiniekiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par orgānu izņemšanu.

Tāpat ECT norādīja uz viedokļu atšķirību starp Drošības policiju un Prokuratūru, no vienas puses, un Veselības ministriju, no otras puses, jautājumā par to, vai iesniedzējas neinformēšana par plānoto orgānu izņemšanu pārkāpa tajā laikā spēkā esošās tiesību normas, un ka 2004. gada 30. jūnija grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" apliecina, ka iepriekš likums nebija pietiekami precīzi formulēts.

Turklāt laika periodā, kamēr iesniedzējas dēls bija dzīvs, nebija normatīvā regulējuma valsts institūciju rīcībai, lai noskaidrotu personas viedokli par viņas orgānu izņemšanu.