Ārsta izglītību ieguva Tomskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē 1961.gadā. Līdz pat 1995.gadam viņš strādāja par onkologu un psihoterapeitu Valsts Onkoloģiskajā centrā.
No 1990.gada līdz 1993.gadam Zālītis pasniedza dzimumaudzināšanu Latvijas Universitātē.
Zālītis 1995.gadā kļuva par psihoterapeitu Valsts Ģimenes centrā, Zālīša Psihoterapijas klīnikā un kursu bāzē Raunā. No 2001.gada viņš strādāja par psihoterapeitu Valsts Ģimenes centrā.
2002.gadā Zālītis strādāja Latvijas Transoloģiskās psihoterapijas asociācijas klīnikā par ārstu, kā arī bija lektors Rīgas Stradiņa Universitātē.
Viņa dzīvesstāsts pārspēj jebkuru izdomu. Ceļš, kas aizsācies 1933.gadā, viņu vedis cauri pirmās brīvvalsts laikam, okupācijām, gulagam un vajāšanām dzimtenē, nesalaužot gribu un no vecātēva mantoto talantu. Grūtības un netaisnības ir stiprinājušas ārsta un zinātnieka sirdsapziņu, mērķtiecību un bezgalīgo dzimtenes mīlestību, iepriekš uzsvēra grāmatas par Zālīša dzīvesstāstu "Sestā simfonija" redaktors Aldis Vēvers.