'Nekā personīga': Konkurences padome atklāj neatļautu vienošanos starp būvniekiem, kurā iesaistīta kompānija 'LEC'  (16)

Konkurences padome atklājusi, iespējams, lielāko neatļauto vienošanos būvkompāniju starpā. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma "Latvijas energoceltnieks" ar Gulbenes vietējo būvuzņēmumu "RCI Gulbene". Abi saskaņojuši tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju.

Konkurences padome nebūtu nonākusi uz pēdēm uzņēmumiem, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra rekonstrukcijas konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma "Latvijas energoceltnieks" uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu.

Šobrīd abiem uzņēmumiem draud lielas nepatikšanas – sods 10% no gada apgrozījuma un liegums piedalīties valsts un pašvaldību konkursos.

Būvfirma "RCI Gulbene" pilsētā ir lielā cieņā. Tā ilgus gadus apkalpo Gulbenes un apkārtējo pagastu pasūtījumus. Firmas valdes loceklis Māris Sliede kādreiz ir bijis pilsētas domes deputāts no "Tautas partijas" Savukārt, firma ir bijusi arī laba kadru kalve pašvaldībai. "RCI Gulbene" ir iepriekšējā darbavieta abiem novada domes izpilddirektoriem Gvido Stuckam un Mārim Daniekam.

Danieks par izpilddirektoru kļuva 2009.gadā un jau drīz pēc tam viņam izdevās noorganizēt savai bijušajai darbavietai "RCI Gulbene" lielu pasūtījumu – kultūras centra rekonstrukciju. Konkursā par šiem darbiem pieteicās deviņi pretendenti, taču nosacījumi bija uzrakstīti tā, ka tos simtprocentīgi izpildīt varēja tikai "RCI Gulbene" un "SIA Latvijas energoceltnieks". Dome līgumu slēdza ar "Latvijas energoceltnieku", kas bija piedāvājusi otru dārgāko cenu - 568 000 latu. Firma bija apņēmusies nepiesaistīt apakšuzņēmējus. Taču jau pēc līguma noslēgšanas visus būvdarbus uzticēja apakšuzņēmumam "RCI Gulbene". Nu atklājies, ka abi uzņēmumi konkursā par cenu bija vienojušies. Likums to aizliedz.

Ivars Gaters, "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs, stāsta: "Mēs viņiem prasām piedāvājumu kā potenciāliem apakšuzņēmējiem, kas notiek 99% konkursu. Ģenerāluzņēmējs, gatavojot materiālus, lai iesniegtu konkursā, prasa iespējamiem apakšuzņēmējiem – dodiet mums savas darba izmaksas. To mēs prasām viņiem. Viņi tās savas darba izmaksas mums iedod, mēs to arī godīgi ieliekam, pieliekot savas projekta vadības izmaksas. Es patreiz nevaru pateikt pilnīgi precīzi, cik daudz darīja viņi, cik mēs, bet nu diezgan lielu daļu viņi darīja. Tas gan ir fakts. Bet nu saskaņā ar likumdošanu."

Karteļu apkarotāju rīcībā esot ziņas, ka "LEC" zinājis gan par "RCI Gulbene" pretendēšanu, gan par to, ka ir garantēta uzvara. Problēmu ar apakšuzņēmumu esot atrisinājis domes izpilddirektors Māris Danieks, konkursa beigās noviltojot pašvaldības dokumentu, kas akceptē apakšuzņēmēja piesaisti. Par šo palīdzību būvfirmai "LEC" un savai bijušajai darbavietai "RCI Gulbene" KNAB Daneiku apcietināja un pret viņu uzsāka kriminālprocesu. Tas joprojām turpinās.

Saistībā ar Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju KNAB bija sācis ne tikai kriminālprocesu pret pilsētas izpilddirektoru, bet arī pret domes priekšsēdētāju Daudziņu un viņas vietnieku Šviku. Šobrīd pret abiem pēdējiem kriminālprocess ir izbeigts.

Gulbenē KNAB veica vērienīgu operāciju. Biroja darbinieki domē ieradās negaidīti, apcietināja izpilddirektoru Danieku, pa kabinetiem izdzenāja domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu un izpilddirektoru Daini Šviku, katru atsevišķi nopratināja, izkratīja viņu dzīvesvietas. Danieku turēja aizdomās par dienesta stāvokļa izmantošanu un dokumentu viltošanu, bet domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu un viņas vietnieku Daini Šviku par kukuļņemšanu.

Gulbenes vicemērs Dainis Švika skaidro: "Tas uzstādījums no KNABA puses bija tāds, ka ir kaut kādi dienesta pārkāpumi, ka tie ir ar korupciju saistīti jautājumi. Tas katrā ziņā nav korupcijas vērts pasākums. Neviens tur - ne priekšsēdētāja, ne izpilddirektors, es domāju, nekādas savas mājas mēs tur nebūvējām."

Daudziņas un Švika vainu pierādīt neizdevās. KNAB ķērās pie būvniecībā izmantoto materiālu pārbaudes, urba kultūras centra sienā caurumus un noskaidroja, ka rekonstrukcijā izmantota nevis cietā akmens vate, bet gan cits materiāls, turklāt tādā daudzumā, ar kādu var nosiltināt vairākus kultūras centrus. Lūdza domi atzīt, ka tā cietusi zaudējumus 7000 latu apmērā, bet nesekmīgi. Dome par cietušo sevi neatzina.

"Domē lēma pret tāpēc, ka neredzēja, ka viņa kaut kur būtu cietusi... Nu, tad ir jāpierāda, ka tos 7 000 varēja kaut kā ietaupīt," – saka Švika.

Līdz ar to lielā KNAB korupcijas lieta Gulbenē izčākstēja. Pierādīt nu varot vienīgi bijušā izpilddirektora Daneika dienesta pilnvaru pārkāpšanu un dokumentu viltošanu.

Bet lielākas nepatikšanas var sagaidīt būvfirmas. Konkurences padome ir izskatījusi Gulbenes domes dokumentus par iepirkumu un paviesojusies abos uzņēmumos. Tagad tiekot gatavots lēmums par sodu. Likumā tas paredzēts līdz 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma. SIA "LEC" apgrozījums 2011.gadā bija 16 500 000 latu, bet "RCI Gulbene" – 3 110 000. Vēl abiem draud aizliegums uz gadu piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos.

Ivars Gaters, SIA "Latvijas energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs, piebilst: "Jā, konkurences padome bija tieši par šo situāciju, par darbu veikšanu kultūras namā."

Māris Sliede, "RCI Gulbene" valdes loceklis, telefonsarunā bija nekonkrēts: "Nu, par to Konkurences padomi. Nu, viņi te bija, kaut ko skatījās, jā. Ko viņi gribēja, prasiet viņiem."

Skaidrīte Ābrama, Konkurences padomes priekšsēdētāja, skaidro, ka būvniecība ir tāda nozare, kur pastāv liels risks iepirkumiem, ka tie ir kartelizēti, un kādu pēdējo sešu gadu laikā ir bijuši aptuveni 10 pārkāpumi tieši būvniecības iepirkumos.

Tomēr līdz šim karteļdarījumos pieķerti vien mazie būvnieki. Maksimālais sods bijis 40 000 lati. Ja Konkurences padome pierādīs "LEC" un "RCI Gulbene" vainu, abiem uzņēmumiem sods varētu pārsniegt divus miljonus latu.