Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) svētdienas vakarā izplatītā paziņojumā presei pauž: "Provokatoru un ekstrēmistu aprindās šī doma dzīvo jau divdesmit gadu. Ja kāds grib kurināt naidu un neiecietību, tad šī ir lieliska ideja. Nav jābrīnās, ka politiķi, kuriem nav piedāvājuma ekonomikā un sociālajā politikā centīsies kurināt naidu starp pilsoņiem un iedzīvotajiem. Bet viņiem tas neizdosies. No savas puses, kā Rīgas mērs, varu garantēt, ka Rīgā netiks nojaukts neviens piemineklis."
"Mana Balss" atrodamā informācija liecina, ka iniciatīvu par Uzvaras dienas svinētāju iecienītā Uzvaras pieminekļa nojaušanu portālā "Mana Balss" ievietojuši Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks.
Viņi savā iniciatīvas pieteikumā norādījuši, ka vēsturiski Uzvaras parkā bija plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 000 apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, kas varētu uzņemt vairāk nekā 25 000 skatītāju, sanāksmju pili ar vairāk nekā 10 000 vietu, arī 60 metrus augstu Uzvaras torni, pie kura uzbūvēta svētnīca tautas varoņiem, un vairākus desmitus metru platu Uzvaras aleju.
Minētās būves esot daļa no Uzvaras laukuma izbūves dažādo projektu autoru iespaidīgajām iecerēm, kam, pēc iniciatīvas autoru teiktā, pirmskara laikā no valsts budžeta paredzēti 29,5 miljoni latu, bet iedzīvotāji 1938. un 1939.gadā saziedojuši vairāk nekā 11 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
