Asociācijas statistika liecina, ka aptuveni 83% nodarbināto parādu piedziņā ir sievietes, 17% vīrieši. 29% nozarē strādājošo ir vidējā izglītība, 54% - augstākā izglītība, 9% ieguvuši maģistra grādu, bet trešdaļa pašlaik studē. Izplatītākais vecums nozares darbinieku vidū ir 25 – 35 gadi (45% strādājošo), 31% darbinieku ir vecumā līdz 25 gadiem, 12% - 36 līdz 45 gadu vecumā, bet 11% - 46 līdz 55 gadu vecumā.
Parādu piedziņu augstskolā apgūt nav iespējams, pārsvarā nozarē strādā cilvēki ar juridisko, ekonomikas vai uzņēmuma vadības izglītību.
"Tas ir mīts, ka parādu piedziņā strādā rupji un neizglītoti ļaudis, kas neizprot esošo ekonomisko situāciju un ir pilnīgi vienaldzīgi pret līdzcilvēku problēmām. Lielākā daļa nozares darbinieku ir ieguvuši augstāko izglītību vai pašlaik studē. Viņi dzīvo tai pašā sabiedrībā, maksā tādus pat nodokļus un rēķinus, lasa tās pašas avīzes un ļoti labi saprot tos, kas nonākuši finansiālās grūtībās," uzsver Agnese Priedīte, LĀPPA valdes priekšsēdētāja.
"Parādu piedzinējs ļoti bieži vienlaikus arī ir psihologs un izziņu birojs – ikdienā dzirdam ļoti daudz skumju stāstu, nereti mūsu darbinieki informē parādniekus par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pabalstus un kopīgi ar parādnieku meklē citus risinājumus sarežģītām situācijām. Būtiskākais parādu piedzinēja psiholoģiskais uzdevums ir atšķirt situācijas, kad cilvēks patiešām nonācis finansiālās grūtībās, no situācijām, kad parāds netiek maksāts ļaunprātīgi," stāsta Priedīte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
