Notāru padome uzstāj uz privāto dokumentu ēras izbeigšanu; VID to atbalsta  (75)

Otrdien, tiekoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvjiem, tam piekrita arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, un abas institūcijas ir vienisprātis, ka nepieciešami arī citi grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu jebkādas iespējas iegūt nezināmas izcelsmes nereģistrētu kustamu mantu vai izkrāpt īpašumu.

Piziča uzsver, ka pēdējie notikumi ar VID Finanšu policijas darbinieku iespējamiem pārkāpumiem un to atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos skaidri apliecina nepieciešamību nekavējoties nākt kopā iesaistītajām institūcijām, lai pārrunātu visus mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību, kompetenci un iespējas. Tāpēc Latvijas Zvērinātu notāru padome tikās ar VID, lai pārrunātu mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību, kompetenci un iespējas.

"Situācija uzrāda problēmjautājumus, un viens no tiem ir privātie dokumenti, piemēram, mājas kārtībā sagatavoti aizdevuma un dāvinājuma līgumi par skaidru naudu, kā arī testamenti. Tie veido pelēko zonu, kurā iespējama nezināmas izcelsmes kustamas mantas legalizācija un krāpniecība. Turklāt šādiem pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks," skaidro Piziča.

"Pašlaik saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijā nav vienas konkrētas institūcijas, kas atbildētu par to, lai šādos dokumentos fiksētās mantas izcelsme tiktu pārbaudīta. Tajā pašā laikā pienākums pārliecināties par mantojamās mantas vai skaidrās naudas izcelsmi, izsniedzot, piemēram, mantojuma apliecību, kļūdaini un normatīvajiem aktiem neatbilstoši tiek piedēvēts notāriem," piebilst Piziča.

Abu institūciju vadība pārrunāja risinājumus, kas novērstu jebkādas iespējas legalizēt nezināmas izcelsmes mantu vai līdzekļus, izmantojot mantošanas procesu. Viens no tiem ir noteiktos gadījumos ieviest prasību sagatavot inventāra sarakstu kustamas nereģistrējamas mantas mantošanas gadījumā, iesaistot sertificētu vērtēju.

Tāpat būtu nepieciešams prasīt, lai mantojamā skaidrā nauda, ja tā pārsniedz 15 000 eiro, tiktu ieskaitīta kontā kredītiestādē vai nodota glabāšanā notāram, tādējādi liekot šķēršļus iespējamiem krāpšanas gadījumiem. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padome, gan VID ir vienisprātis, ka būtu jādiskutē par valsts nodevas atjaunošanu par kustamas mantas, tostarp skaidras naudas, mantošanu.

Turpmāk varētu noteikt par notāra pienākumu jautāt mantiniekam un fiksēt mantošanas iesniegumā mantinieka skaidrojumu par kustamas nereģistrējamas mantas, tostarp skaidras naudas, izcelsmi un nekavējoties informēt VID, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Tāpat notāra pienākums būtu nosūtīt mantojuma apliecību VID, ja tiek mantota kustama nereģistrējama manta.

Tostarp VID atzīst, ka šādas izmaiņas likumdošanā ir komplicēts un komplekss jautājums, uz kuru atbilde jāmeklē Tieslietu ministrijai un visiem iesaistītajiem, tostarp notāriem, VID un kontrolējošām institūcijām. Tāpēc abas organizācijas vienojās regulāri tikties, lai pēc mēneša būtu izstrādāti priekšlikumi vairāku likumu grozījumiem.