Saeima konceptuāli akceptējusi grozījumus Krimināllikumā un Nacionālās drošības likumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību, ja tiek pārkāpts aizliegums Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem gūt militāro pieredzi un kaujas pieredzi ārvalstīs.
Likumprojekti izstrādāti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs.
Likumu grozījumos noteikta kārtība, kādā Latvijas pilsoņi un nepilsoņi gūst militāro pieredzi un kaujas pieredzi ārvalstīs. Tāpat grozījumi paredz noteikt kriminālatbildību par aizlieguma dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās pārkāpšanu.
Izņēmums Latvijas pilsoņiem būs dienests Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā, Jaunzēlandē vai Latvijas pilsoņa otrās pilsonības valstī.
Pašlaik Nacionālās drošības likumā netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz militāro dienestu ārvalstu bruņotajos spēkos, kas rada situāciju, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi ir tiesīgi iegūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, skaidro Aizsardzības ministrija.
Līdz ar izmaiņām plānots samazināt Latvijas iekšējās drošības riskus, kas varētu būt saistīti ar militārās un kaujas pieredzes gūšanu trešajās valstīs, kas var tikt izmantota pretēji Latvijas interesēm.
Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams no 2018. gada 1. janvāra.
Saeimai grozījumi Nacionālās drošības likumā un grozījums Krimināllikumā jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
