Foto: LETA
Latvijas armija nav ne par mata tiesu mazāk spējīga kā Igaunijas, šādu nostāju pauda aizsardzības ministrs Artis pabriks (V), komentējot bijušā Igaunijas armijas virsnieka izteikumus par to, ka Igaunijai jābūt gatavai arī savas dienvidu robežas aizsardzībai, jo Latvijas armija nav spējīga aizstāvēties pret ienaidnieka uzbrukumu.

Pabriks uzsvēra, ka "mēs atšķirībā no viņiem savas iekšpolitiskās debates par to, kāds labāks modelis mūsu armijai šķistu, neveicinām uz citu valstu rēķina". "Bijušo virsnieku ambīcijas vajadzētu risināt savas valsts robežās nevis ārpus tām. Mēs beidzot sagaidām nopietnu attieksmi, nevis sevis reklamēšanu no bijušajiem Igaunijas armijas virsniekiem. Ja viņi grib reklamēt, lai to dara ar saviem panākumiem, nevis uz citu rēķina," norādīja aizsardzības ministrs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas armija nav ne par mata tiesu mazāk spējīga kā Igaunijas, un tas, ka igauņi izvēlējušies cita modeli, esot viņu problēma, nevis Latvijas.

Jau ziņots, ka bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Ants Lāneotss brīdinājis, ka Igaunijai jābūt gatavai arī savas dienvidu robežas aizsardzībai, jo Latvijas armija nav spējīga aizstāvēties pret ienaidnieka uzbrukumu, līdz ar to uzbrukums Igaunijai iespējams arī no Latvijas teritorijas puses.

"Mums ir jāraizējas arī par mūsu dienvidu robežām, ņemto vērā situāciju, ka ienaidnieks ir iegājis Latvijā," sacīja Lāneotss, kurš tagad ieņem premjerministra valsts aizsardzības un drošības padomnieka amatu.

Ģenerālis skaidroja, ka Latvijas un Lietuvas finanšu ieguldījumi gan pēc kopējās summas, gan pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) īpatsvara savu armiju stiprināšanai ir ievērojami mazāki nekā Igaunijā. Pagājušā gadā Lietuvas valsts aizsardzības budžets veidoja 0,91% no IKP, bet Latvijas 1,05% no IKP.

"Šogad viņi neko papildu nav ieguvuši, bet mēs palielinājām aizsardzības budžetu no 1,73% uz 2% no IKP," sacīja Lāneotss.

Lielā eiforijā par iestāšanos NATO Latvija un Lietuva ātri pārgāja uz profesionālo armiju, sacīja Lāneotss.

"Tā rezultāts tagad ir tāds, ka Latvija no ikgadējā aizsardzības budžeta 59% vien tērē 4600 karavīru algām, savukārt lietuvieši savai 10 600 karavīru lielajai armijai tērē 67% aizsardzības budžeta," norādīja ģenerālis.

Igaunijā, kur lielāko daļu armijas veido obligātā iesaukuma kareivji, personāla izmaksas veido tikai 34,5% aizsardzības budžeta, sacīja Lāneotss, vienlaicīgi atzīstot, ka zemo algu dēļ profesionālās armijas locekļi mēdz pamest dienestu.

"Ja izdevumiem pieskaita līdzekļus, kas nepieciešami dalībai misijā Afganistānā, tad būtībā nevienai no mūsu kaimiņvalstīm neatliek naudas attīstībai," sacīja Lāneotss.

Vienlaikus viņš pauda atzinību par labo sadarbību starp Baltijas valstu armijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!