Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) žurnālistiem pēc sēdes paskaidroja, ka komisijā ar deviņām balsīm "par" un ar četrām balsīm "pret" Saeimas komisija atbalstīja iesniegto lēmumprojektu.
Līdz ar to komisija lēma rosināt Saeimu ceturtdienas, 31. janvāra, plenārsēdē balsot par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
"Pret" šī jautājuma virzīšanu skatīšanai Saeimā komisijā balsoja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāti Ilze Ozola un Normunds Žunna, Artuss Kaimiņš no "KPV LV" un Andris Skride no "Attīstībai/Par!".
Jurašs pēc viņa uzklausīšanas komisijā žurnālistiem pauda pārliecību, ka pret viņu ierosinātajā kriminālprocesā ir pieļauts daudz smagu procesuālo pārkāpumu, kā arī nav nopratināti vairāki liecinieki.
Saeimas deputāts norādīja, ka, viņaprāt, šī lieta ir politiska, tostarp, arī tāpēc, ka prokuroram lūgums par viņa izdošanu kriminālvajāšanai bija jānosūta tieši tajā brīdī, kad Saeimā tika lemts jautājums par jaunās valdības apstiprināšanu.
Juraša ieskatā tādējādi bijusi vēlme panākt to, ka savā starpā tiek konfrontēti potenciālie sadarbības partneri gan par balsojumu, gan par Kārtības ruļļa grozījumiem.
"Man nav ne mazāko šaubu, ka šī ir politiski motivēta lieta, jo prokurora rīcība ir pretēja jebkādai objektīvas izmeklēšanas loģikai, jo lieta bija jānosūta atpakaļ papildu izmeklēšanai," pārliecināts bija Jurašs.
Vaicāts, kuras ir tās personas, kuru interesēs notiek šāda politiskā vēršanās pret viņu, Jurašs skaidroja, ka gan viņš, gan JKP ir iestājusies par bezkompromisa tiesiskumu. "Esam norādījuši, ka Kalnmeiers [ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers – aut.] ir rīkojies nevis kā galvenais tiesiskuma nodrošinātājs valstī, bet darbojies kā oligarhu advokāts," sacīja Jurašs, atgādinot arī par tā dēvēto oligarhu krimināllietu. Jautāts, vai politiski izrēķināties ar Jurašu mēģina tie paši cilvēki, kas figurēja "oligarhu krimināllietā", Jurašs sacīja: "Arī. Man tāda pārliecība ir."
Tāpat politiķis pauda pārliecību, ka tiesā, ja lieta līdz tai nonāks, viņš pierādīs, ka nav vainīgs viņam inkriminētajos nodarījumos.
Pēc komisijas sēdes prokurors Māris Urbāns žurnālistiem noliedza jebkādu interesi politiski izrēķināties ar Jurašu, norādot, ka viņš vienkārši dara savu darbu.
Jau ziņots, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izlēma turpināt sēdi otrdien, 29. janvārī, jo bija daudz izvērstu jautājumu, kuriem sekoja tikpat izvērstas atbildes, līdz ar to sēde jāturpina.
Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule žurnālistiem skaidroja, ka pagaidām var secināt, ka Juraša iepriekš publiski paustais jūtami atšķiras no prokuratūras piestādītajiem materiāliem un prokurora teiktā.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.
Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.
Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.
Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju.
Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
