Reaģējot uz antropologa Klāva Sedlenieka aizdomām par plaģiātu filoloģijas doktora Jura Millera disertācijā, Latvijas Universitātes (LU) prorektors Indriķis Muižnieks vērsīsies pie Promocijas padomes ar lūgumu vērtēt šo gadījumu.
Kā informē LU, Muižnieks iesniegs oficiālu vēstuli Promocijas padomei, kurā lūgs izvērtēt minēto gadījumu.
Līdz šim ar aizdomām par plaģiātu Millera disertācijā pie Akadēmiskās ētikas komisijas neviens nav vērsies, turklāt LU uzsvēra, ka šī komisija šāda veida jautājumus nerisina. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtību un kritērijiem, grāda piešķiršanu var apstrīdēt mēneša laikā. Vēlāk Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Sedlenieks pārmet Milleram, ka viņa doktora disertācija "Galvenās Literatūras pārvaldes darbība Latvijā. 1985.-1990.gads" ir plaģiāts.
Sedlenieks norāda, ka Millera promocijas darba 1.nodaļa ļoti līdzinās tekstam krievu vikipēdijā. "Ja vien krievu vikipēdijas šķirkli nav rakstījis pats Millers, viņa doktora disertācija ir plaģiāts," jau vakar savā "Twitter.com" profilā rakstīja Sedlenieks.
Sedlenieks gan skaidroja, ka, iespējams, gan Millers, gan vikipēdijas raksta autors informāciju būtu varējuši dabūt no viena avota. "Es neesmu soģis, bet tas ļoti izskatās pēc plaģiāta," teica antropologs. Viņš ievērojis, ka Millera tekstā ne tikai sekots vikipēdijas ierakstam teikumu pa teikumam, norādot tāpat noformētas atsauces, bet arī lietots vienāds stils.
Savukārt Millers uzsvēra, ka nav radījis plaģiātu un Sedlenieks izteicis absolūti nepamatotus apvainojumus. Viņaprāt, jebkurš cilvēks var "izvilkt no konteksta" kādu frāzi un izmantot to. Millers uzsvēra, ka viņa darbā ir atsauces uz oriģinālmateriālu, kuru viņš pats pētījis, 2009.gadā esot Maskavā. Viņš Latvijas Universitātei esot arī nodevis atskaites par darbu arhīvā Maskavā.
Millers ir pazīstams arī kā producents un koncertzāles "Rīga" izveidotājs. Pērn viņš izpelnījās mediju uzmanību, veidojot mūziklu par Herbertu Cukuru. Pirms tam viņš bijis arī atjaunotās rokoperas "Lāčplēsis" producents.
Savukārt Sedlenieks ir lektors Rīgas Stradiņa universitātē un tur izveidojis Sociālās antropoloģijas maģistra studiju programmu. Sedlenieks ir arī viens no Latvijas Antropologu biedrības veidotājiem. Ieguvis doktora grādu Tartu Universitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
