Līdzšinējā Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, visticamāk, amatu zaudēs atteiktas pielaides valsts noslēpumam dēļ.
Portāls "Delfi" apkopo informāciju par to, kādas personas iepriekš bija Valsts kancelejas vadītāja amatā. Jānorāda, ka šis amats jau iepriekš bijis saistīts ar skandāliem, piemēram, savulaik saistībā ar pirts izbūvēšanu Ministru kabineta pagrabā amatu nācās zaudēt Alvim Vītolam.
Valsts kanceleja tika atjaunota 1993.gada 3.augustā. Līdz ar jaunu likumu tika noteikts, ka Ministru kabineta un Ministru prezidenta lietvedību pārzina Valsts kanceleja.
Pašlaik Valsts kanceleja ir centrālā valsts pārvaldes iestāde, kas ir tieši pakļauta Ministru prezidentam.
Valsts kancelejas direktors ir visaugstākā ranga ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.
Par Valsts kancelejas pirmo vadītāju uzskatāms Valdis Zeikats, kurš 1991.gadā tika iecelts par Valdības aparāta vadītāju. 1990.gadu sākumā Valsts kanceleja piedzīvoja trīs reorganizācijas - sākotnēji tika izveidota Valdības administrācija, kuru vadīja Valdības lietu ministrs Kārlis Līcis, tad Valdības aparāts, bet pēc tam - Valsts kanceleja.
Zeikats valsts galvenā ierēdņa amatu ieņēma no 1991.gada 26.novembra līdz 1994.gada 24. maijam.
Pēc tam Zeikats strādāja likvidētajā AS "Latvijas Krājbanka" - bijis gan tās prezidents, gan Pārdaugavas filiāles vadītājs, bet vēlāk bija valsts AS "Tiesu namu aģentūra" viceprezidents, kā arī darbojies nekustamo īpašumu nozarē, liecina publiski pieejamā informācija.
Valsts kancelejas otrais vadītājs bija Žoržs Tikmers, kurš šo amatu ieņēma no 1994.gada 27.jūnija līdz 1998.gada 16.februārim.
Tāpat kā Zeikatu, Tikmeru amatam izvirzīja Valda Birkava vadītās valdības laikā.
Amatu viņš atstāja pēc paša vēlēšanās, lai strādātu privātajā sektorā. Tikmera aktīvākā darbība saistīta ar Latvijas Olimpisko komiteju, kur pašlaik viņš ieņem ģenerālsekretāra amatu.
Pēc Tikmera valsts galvenais ierēdnis bija Alvis Vītols. Valsts kancelejas vadītāja amatā viņš bija no 1998.gada 1.jūnija līdz 2000.gada 14.martam, un viņa aiziešana bija saistīta ar skandālu un tiesu darbiem.
Proti, toreizējais premjers Andris Šķēle ierosināja disciplinārlietu pret Vītolu saistībā ar līdzekļu izšķērdēšanu atpūtas kompleksa iekārtošanai valdības ēkā. Vēlāk Ekonomikas policijas birojs prokuratūrai pie kriminālatbildības lūdza saukt bijušo Valsts kancelejas direktora vietnieku saimnieciskajās lietās Tālivaldi Zamozdiku, liecina LETA arhīva informācija.
"Pirts lietas" dēļ Vītols zaudēja amatu, pēc tam šo lēmumu apstrīdot tiesā.
2000.gadā Vītols kļuva par Nodarbinātības valsts aģentūras direktoru.
2003.gada nogalē viņš šo amatu zaudēja, vēlāk kļūstot par Sabiedrības veselības aģentūras izpilddirektoru, savukārt par Vītola turpmāko karjeru informācija nav pieejama.
Savukārt 2000.gada aprīlī darbu Valsts kancelejas vadītāja amatā sāka Gunta Veismane, kura šajā amatā nostrādāja divus pilnvaru termiņus.
2010.gadā Veismane neatsaucās toreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) piedāvājumam palikt amatā uz trešo termiņu.
2011.gada martā Veismane kļuva par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora pienākumu izpildītāju, bet kopš 2013.gada viņa ir farmācijas uzņēmuma "Olainfarm" padomes locekle.
Kopš 2011.gada janvāra Valsts kancelejas direktore ir Elita Dreimane, kurai tagad darbu nāksies zaudēt atteiktas pielaides valsts noslēpumam dēļ.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis uzsver, ka lēmums par pielaides valsts noslēpuma atteikšanu pieņemts vairāku drošības iestāžu darba rezultātā, ņemot vērā faktus, kas saistīti ar darbu Valsts kancelejas vadīšanā, tostarp informācijas aprites jautājumu pārkāpumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
