Oficiāli par aiziešanu no JL paziņojuši četri Saeimas deputāti - bijušie izglītības ministri Ina Druviete un Kārlis Šadurskis, bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete un bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne.

Kalniete apgalvo, ka partiju atstāj, solidarizējoties ar tiem partijas biedriem, kuri šovakar ir paziņojuši par aiziešanu. Viņa turpinās darbu Saeimā: "Es esmu ievēlēta no Vidzemes apgabala un jūtu atbildību par šiem cilvēkiem, kuri paziņoja par izstāšanos - viņi galvenokārt ir no Vidzemes."

JL biedri, kļūstot par Saeimas deputātiem, ir devuši solījumu, izstājoties no partijas, nolikt mandātu. Kalniete norādīja, ka Saeimā strādās kā ārpusfrakciju deputāte un nenoliks mandātu, jo partijā vairs nesot tāds sastāvs, kāds bijis pirms ievēlēšanas. Politiķes vērtējumā, tagad JL kļūs daudz viendabīgāks, jo līdz šim daudz laika prasījusi viedokļu saskaņošana.

"Es būšu neatkarīgā deputāte," sacīja Kalniete, pieļaujot iespēju, ka nākotnē darbosies kādā politiskā spēkā vai arī atgriezties darbā Ārlietu ministrijā. Vaicāta, vai Kalniete varētu pievienoties no Tautas partijas izslēgtā Aigara Štokenberga jaunveidojamajam politiskajam spēkam, politiķe sacīja, ka augsti vērtējot Štokenbergu kā politiķi, taču "katram pašam ir jāpieņem dziļi izsvērts politisks lēmums, kā strādāt partijā".

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, JL rindas grasoties pamest arī deputāts Uldis Grava. JL valdes locekle Solvita Āboltiņa informēja, ka Grava nav iesniedzis iesniegumu un arī pats nav oficiāli paziņojis par izstāšanos, taču arī viņš varētu partiju varētu atstāt. Šovakar valdes sēdē Grava nav piedalījies. JL rindas pametīs arī bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks. "Pēc tam, kad partiju pametuši tik daudz vadošo biedru, uzskatu, ka partija vairs nevar pastāvēt un realizēt nospraustos mērķus. Tāpēc esmu nolēmis izstāties," pastāstīja Aksenoks.

Bijušais Rīgas mērs norādīja, ka līdz ar izstāšanos no partijas pametīs arī Rīgas domes JL frakciju un darbosies kā neatkarīgais deputāts. "Politiku pagaidām neesmu nolēmis pamest, bet arī neesmu izlēmis, vai pievienoties kādai citai partijai," sacīja Aksenoks.

Šodien no JL vienlaicīgi izstājušies arī 22 biedri no reģioniem - astoņi pilsētu un pagastu vadītāji, septiņi līdzšinējie partijas nodaļu vadītāji un vairāki citi pašvaldību deputāti. JL nolēmis pamest Staiceles mērs Jānis Bakmanis, Limbažu mērs Juris Žūriņš, Saldus mērs Didzis Konuševskis, Skultes pagasta vadītāja Velta Puriņa, Apes pilsētas vadītāja Astrīda Harju, Aronas pagasta vadītājs Andrejs Piekalns, Rūjienas galva Guntis Gladkins, Smiltenes vicemēre Ilze Vergina, Ķekavas domes priekšsēdētājas vietniece Līga Badūne un citi.

Neoficiāli tiek runāts, ka "apvērsumu" partijā esot organizējusi Kalniete. Tāpat politiķu aprindās tiek runāts, ka Kalniete jau esot tikusies ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC), kurš JL pametušos deputātus, kuri varētu izveidot savu frakciju Saeimā, varētu piesaistīt savas valdības atbalstīšanai.

Politikas kuluāros tiek izteikti minējumi, ka JL pametušie biedri vai nu varētu pieslieties Štokenberga jaunveidojamajai partijai, vai arī veidot paši savu politisko spēku, tam piesaistos neapmierinātos politiķus no pašreizējās valdošās koalīcijas partijām.

JL līdzšinējais ģenerālsekretāra vietnieks Raitis Sijāts, kurš vadīja arī JL Cēsu nodaļu un šodien paziņoja par partijas rindu pamešanu, apgalvoja, ka tuvākajā laikā no JL aiziešot vismaz 100 biedri no partijas nodaļām. Sijātam šādu lēmumu skaidroja ar to, ka nevēloties atrasties organizācijā, kur "mēs un mūsu viedokļi nav vajadzīgi". Sijāts norādīja, ka partijas biedri no reģioniem lūguši JL sasaukt partijas domi un izdiskutēt nepieciešamību strādāt Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā, taču tas neesot ticis izdarīts. Bakmanis komentēja, ka šāds lēmums pieņemts, jo minētie biedri mudinājuši JL strādāt valdībā, kas ļautu pildīt partijas mērķus. "Mēs esam vīlušies, jo nevar tikai visu laiku kritizēt, ir arī jāstrādā," sacīja Bakmanis.

JL dibinātājs Einars Repše uzskata, ka no JL aizgājušie partijas biedri nav spējuši izturēt valdošās koalīcijas spiedienu, jo JL biedru vadītajām pašvaldībām tikušas liegtas valsts investīcijas.

Repše sacīja: "Aizgājējus pieminēsim ar labu, šie cilvēki nav izturējuši smago opozīcijas nastu." Repše ir pārliecināts, ka JL spēs mobilizēties un "izturēt līdz galam". "Ja kāds ir aizgājis dēļ pasaulīgiem labumiem vai vienkārši padevies noziedzīgam spiedienam, tad par to ir jāizsaka nožēla," sacīja Repše, paužot pārliecību, ka JL sabiedrībai arī turpmāk būs nepieciešams kā alternatīva valdošajam politiskajam cinismam.

Cits JL līderis Krišjānis Kariņš šovakar intervijā Latvijas Televīzijā sacīja, ka viņš saprot, kāpēc partiju pamet JL reģionu līderi, kuriem opozīcijas apstākļos bijis teju neiespējami savām pašvaldībām piesaistīt valsts investīcijas, savukārt piecu valdes locekļu, kuri atstāj JL rindas, pozīcija viņam neesot īsti saprotama. Kariņš atzina, ka JL pašlaik ir grūti laiki, jo partija atrodas opozīcijā. "Un šādos laikos pats vieglākais ir pateikt - es nevaru un aizeju," sacīja Kariņš, "ja katrs individuāli izvēlēsimies vieglāko ceļu, tad kā mēs sasniegsim augstos grūti sasniedzamos mērķus?"

Partijas vadītājs pastāstīja, ka tuvākajā laikā tiks sasaukts JL kongress, lai izanalizētu notikušo un nospraustu tālākās darbības mērķus. Arī Āboltiņa informēja, ka jau tuvākajā laikā tiks sasaukts partijas ārkārtas kongress, kas lems par jaunu partijas vadītāju ievēlēšanu.

Tiesa gan, neoficiāli tiek runāts, ka Kariņš jau rīt paziņos par atkāpšanos no partijas vadītāja amata, bet viņa vietu varētu ieņemt Āboltiņa.

"Ir ļoti nepatīkami, ka pusotru gadu līdz pašvaldību vēlēšanām partiju atstāj tik liels biedru skaits," sacīja Āboltiņa, pieļaujot, ka no partijas aizgājušos ir nogurdinājusi ilgstošā atrašanās opozīcijā. Tagad partijā esot palikuši cilvēki, kuriem vara nav pašmērķis.

JL ģenerālsekretārs Ēriks Škapars informēja, ka šovakar saņemti 17 partijas biedru iesniegumi par izstāšanos. Škapars atzina, ka partijas biedru aiziešana ir nepatīkams gadījums, taču nevienu noturēt ar varu nevarot. "Cilvēks stājas partijā, stājas no tās ārā - tāds ir politiskais process," sacīja Škapars, paužot viedokli, ka daudziem, kuri šodien pamet partiju, bijis viedoklis, "kaut pazemotiem un apsmietiem, bet iet valdībā".

Škapars pauda pārliecību, ka partijas biedru aiziešana ir tikusi organizēta un organizētājus viņš centīsies uzzināt.

Neoficiāla informācija liecina, ka daļa no partiju pametušajiem "jaunlaicēniem" varētu pieslietos no Tautas partijas izslēgtā Aigara Štokenberga jaunveidojamajam politiskajam spēkam. Partijas dibināšanas kongress varētu notikt jau maijā.