Valsts pārvaldē jālikvidē dublējošās funkcijas, straujāk jāievieš e-pārvalde un jādomā par ministriju skaita samazināšanu, rīkotajā diskusijā atzina piecu 11.Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju pārstāvji.
Ministriju skaita samazināšanu savās programmās piedāvā vairākas partijas, bet ne visi politiskie spēki uzskata, ka tieši ministriju skaita samazināšana var kalpot par ķīlu efektīvākai valsts pārvaldes darbībai.
Skaidrs redzējums par to, kādas ministrijas apvienojamas, ir "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvis Einārs Cilinskis diskusijā norādīja, ka Ekonomikas ministrija apvienojama ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izveidojot Attīstības ministriju.
"Savulaik Labklājības un Veselības ministrijas nodalīšanai nebija nekāda pamata, izņemot to, ka [Ventspils mērs Aivars] Lemberga kungs caur vienu ministriju vēlējās kontrolēt "Latvijas Kuģniecības" akciju paketi vai Tautas partija gribēja veikt savus milzīgos ieguldījumus veselības sistēmas būvniecības jomā.
Viņš arī uzsvēra, ka jālūkojas, kā var konsolidēt ministriju padotības iestādes. VL-TB/LNNK skatījumā kopējais valsts sektora aparāts ir samazināms, atsakoties no nevajadzīgajām funkcijām. Cilinskis gan uzsvēra, ka atteikšanās no kādām funkcijām jāveic ļoti rūpīgi.
"Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis gan uzsvēra, ka atsacīšanās no kādām valsts funkcijām nebūt nav risinājums, jo vispirms ir jāmēģina lietas darīt efektīvāk.
Zaķā vērtējumā arī noteikts ministriju skaits nebūt nav ķīla ekonomikas un valsts attīstībai. "Tiešas sakarības starp to nav, jo nozīme ir efektivitātē. Jācenšas iespējami ātrāk ieviest e-pārvaldi, jāveic dublējošo funkciju un iestāžu revīzija," uzsvēra viņš.
Par ministriju skaita samazināšanu gatava domāt arī Zaltera reformu partija (ZRP), kuras finanšu ministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka nebūtu prātīgi aizskart tādas klasiskās ministrijas kā Ārlietu, Aizsardzības un Finanšu ministrija. Diskusijas varētu būt par citām jomām. Piemēram, Igaunijā neesot Satiksmes ministrijas. Tāpat varot runāt, vai Labklājības un Veselības ministrijas tiešām nepieciešamas kā divas atsevišķas vienības.
Viņš pieļāva, ka, iespējams, jārunā par vienas ministrijas nepieciešamību, kas apvienotu ekonomikas attīstības, augstākās izglītības un inovācijas jautājumus. Dombrovskis gan uzsvēra, ka nav valsts pārvaldes eksperts, tāpēc par to vēl nepieciešamas diskusijas.
Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) savukārt uzskata, ka ne skaitā, bet efektivitātē meklējami risinājumi veiksmīgākai valsts sektora darbībai. Viņasprāt, viena no jomām, kur nopietni jāstrādā, ir valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošana.
"Ja tirgū, salīdzinot ar 2008.gadu, nekustamā īpašuma cenas kritušās par 40%, valsts pārvaldē nomas izmaksas augušas par 20%. Ir ļoti rūpīgi jāizanalizē, kas jāpatur valsts īpašumā, bet viss pārējais ir jāpārdod vai jāizīrē atkarībā no konkrētā brīža situācijas," uzsvēra Reizniece-Ozola, atzīsto, ka izmaksu pieauguma pamatā ir bijusi nesaimnieciska rīcība.
Dombrovskis minēja arī kādu piemēru Izglītības ministrijā, kurai ir pašai savas ēkas, bet kuras aģentūra, visticamāk, par diezgan lielu naudu īrē telpas biržas "NASDAQ" ēkā.
Reizniece-Ozola gan iebilda, sakot, ka tādus piemērus var minēt visās ministrijās. "Tieši tāpēc izpildvarai ir jāsakārto iekšējā saimniecība, kas līdz šim, uzņemoties atbildību arī par ZZS pārraudzītajām ministrijām, nav gana efektīvi darīts," piebilda ZZS pārstāve.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka līdz šim ministrijas nav strādājušas kopā, bet gan savstarpēji sacentušās, nevis domājot valstiski, bet kā vairāk projektu, naudas un jomu noturēt sev. Piemērs tam esot informācijas tehnoloģiju jautājumi, kur virzība līdz šim starp ministrijām bijusi nesaskaņota un haotiska, radot papildu finanšu slogu valstij.
"Saskaņas centra" (SC) pārstāvis Ivars Zariņš savukārt pauda pārliecību, ka, ja gribam kaut ko sakārtot un pilnveidot, pirmais jautājums, uz ko jāatbild, kāda ir valsts loma un uzdevumi?
"Lai arī ministriju skaitam nevajadzētu būt pašmērķim, Latvijā tā tiešām ir problēma, jo zinām, kā tas skaits ir vēsturiski veidojies, kad katrai partijai vajag savu kabatas ministriju. Valsts pārvalde nekļūs efektīva, ja principiāli netiks pārskatīts ministriju sadalījums," sprieda Zariņš.
Viņa vērtējumā pareizi būtu virzīties uz vienu tautsaimniecības ministriju, kas apvieno ekonomikas, satiksmes, reģionālās attīstības un arī sociālos jautājumus. Finanšu ministrijai esot jāpaliek kā sargsunim, kas rej par cipariņiem, bet tautsaimniecības ministrija dzen uz priekšu attīstību. Zariņš uzskata, ka tautsaimniecības ministrijas izveide konsolidētu arī to kaudzi dažādo aģentūru, kas ir zem katras ministrijas.
Uz diskusiju bija aicināti arī Šlesera reformu partijas LPP/LC pārstāvji, kuri aizņemtības dēļ nerada iespēju ierasties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
