Partiju reitingu līderiem domas dalās par lielākajiem riskiem Latvijas tautsaimniecības attīstībai

Aptaujātie partiju līderi, kuru pārstāvētie politiskie spēki saskaņā ar aptaujām iekļūs 11.Saeimā, starp riskiem tautsaimniecības attīstībai minēja gan ēnu ekonomiku, gan demogrāfisko un sociālo situāciju, gan arī nestabilos Latvijas uzņēmēju eksporta tirgus, satricinājumus pasaules finanšu tirgos un nestabilu Latvijas politisko sistēmu.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis par galveno risku nodēvēja politiku. "Pirmais risks ir politiskais risks, proti, apstākļos, kad mums ir ne visai viegli prognozējama valdība un turklāt atsevišķi politiskie spēki, kas var uzvarēt vēlēšanās un kuri iepriekš, tēlaini izsakoties, mēģinājuši ampelēties ar skaitļiem un piedāvājumu, ar to domājot "Saskaņas centru" ar piedāvājumu aizņemties, aizņemties un aizņemties, lai tikai atrisinātu visus jautājumus, šādu spēku nonākšana pie varas var radīt risku, ka Latvijas ekonomiku varētu pakļaut nevēlamiem eksperimentiem," teica Zaķis.

Par otru risku viņš nodēvēja globālo ekonomiku. "Var sanākt arī tā, ka finanšu tirgu svārstības, kas ir sākušās ASV tirgos, var attīstīties un atstāt lielu ietekmi uz mūsu ekonomiku," piebilda zaķis.

"Trešo risku es vērtētu kā daļēji politisku, jo ar pirmo es domāju iepriekš pie varas nebijušu spēku nonākšana varas pozīcijā var diezgan nopietni sabojāt valsts kredītreitingu, tad trešā lieta ir, ka nākamā valdība pārāk ilgi iešūposies un mēģinās iemācīties būt politiķi, ar to domājot jaunās partijas, kas līdz šim nav bijušas pie varas. Lozungs – tikai jaunās sejas – var ātri sevi parādīt no sliktās puses, vai nu nekā nedarīšana, vai nepareiza darba darīšana var novest pie nevēlamām sekām. Mēs varbūt nebijām karstgalvji politikā, bet mēs solīti pa solītim darījām tos sliktos darbus, kas mums bija priekšā, un izdarījām labu darbu," norādīja Zaķis.

Savukārt nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš pastāstīja, ka pirmais un nozīmīgākais risks ir neziņa par to, kas notiks lielajos tirgos ASV un Eiropā. "Patlaban visiem ir zināms, kādas finanšu saistības ir uzņēmusies Latvija, tādējādi kādā brīdī būs jādomā par šo saistību pārfinansēšanu. Tad ir jautājums – kādi būs pārfinansēšanas noteikumi un cik pieejami Latvijai būs pasaules finanšu tirgi. Šī, manuprāt, ir pati būtiskākā ar globālo ekonomiku saistītā problēma," teica Bērziņš.

Viņaprāt, otrs risks Latvijā joprojām saistās ar iekšējo parādu slogu, kas gulstas uz mājsaimniecībām. "Es neizslēdzu, ka pie šī jautājuma valdībai jau tuvākajā laikā vajadzēs atgriezties... Pašlaik smagā situācijā atrodas ļoti daudzas mājsaimniecības, kuras savu parādu nastu vai nu vēl velk, vai arī vairs nevelk. Šāda situācija nedod nekādu pozitīvu efektu ekonomikai kopumā, jo daudzi šādi cilvēki brauc strādāt uz Lielbritāniju, bet visi viņu ienākumi aiziet bankām un citiem kreditoriem," klāstīja Bērziņš.

Uz jautājumu par risinājumiem Bērziņš atbildēja, ka jau 10.Saeimā apvienība TB/LNNK iesniedza 150 priekšlikumu maksātnespējas likumā. "Patlaban Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kura vērtē, kā šis likums strādā. Ja mēs jutīsim, ka tas ir nepieciešams, mēs nāksim klajā ar jaunām iniciatīvām par grozījumiem gan šajā, gan ar šo jomu citos saistītajos likumos," solīja Bērziņš.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis par risku ekonomikas attīstībai nosauca produktu noieta tirgus. "Es runāšu no savas pieredzes. Ir jābūt pilnīgi precīzi skaidram par produkta noieta tirgum – ja tu esi saražojis n-tos produktus un kaut kādu politisko motīvu dēļ tirgus aizveras, tu paliec uz sēkļa. Piemēram, ja sabojā attiecības ar Krieviju, neņems ne šprotes, ne ko citu," sacīja Brigmanis.

Viņaprāt, noieta tirgi ir jāmeklē gan valstij, gan uzņēmējiem. "Tas ir abpusējs process – vienam ir jārada labvēlīga politiskā vide, lai vispār tas process aiziet, lai nebūtu tā, ka uzņēmēji vienojas, ka tāda un tāda produkcija no Latvijas iet ārā, bet tur priekšā ir kaut kāds politisks šlagbaums – eh, mēs viņus tur sāksim mocīt un tiranizēt par kaut kādām muitas nodevām vai garām rindām. Ja pozitīvais fons ir radīts politiskajā līmenī, es domāju, ka privātuzņēmējam ir jāļauj to jautājumu kārtot," teica Brigmanis.

Viņš par riskiem nodēvēja arī pasaules tirgus attīstību, kas diemžēl nav atkarīga no Latvijas. "Ja ir pārprodukcija, tie paši graudi, kas tev ir, ir arī Ukrainā, Krievijā, un cena ir tāda, kāda ir, tevi iespaido no tevis neatkarīgi apstākļi – viesuļvētra Airīna vai Irēna, saule vai plūdi. Tās lietas, kas ir sezonālas, var ietvert riskus. Un cik stabilas ir šīs naudas svārstības, ja tu esi iegājis starptautiskā tirgūs, kas ir tīri atkarīgs no eiro vai dolāra kursa svārstībām, tev jārēķinās ar šiem riskiem, cik tā lieta pēc tam tev būs rentabla," klāstīja Brigmanis.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) viens no premjera amata kandidātiem Rīgas mērs Nils Ušakovs par lielāko risku nodēvēja demogrāfisko situāciju. "Mums nav cilvēku, kas strādā. Pat runājot par tādu nozari kā celtniecība, jo mēs tagad ļoti daudz remontējam – bija milzīgas problēmas gan pagājušogad, gan mums ir arī problēmas ar firmām, kas uzvarēja konkursos šogad. Viņi nevar laicīgi pabeigt darbus, jo viņiem nepietiek cilvēku. Cik man ir zināms, gan pagājušogad, gan šogad atsevišķās firmās jau ir viesstrādnieki. Tas ir pat ar faktu, ka Rīgā ir bezdarbs, kas vienlaicīgi gan tomēr samazinās, bet kvalificētu darba cilvēku diemžēl nav daudz, un tā ir problēma," pastāstīja Ušakovs.

"Otrs risks ir saistīts ar sociālo nestabilitāti, jo tas tiešā veidā ietekmē lielu kompāniju vēlmi investēt šeit naudu. Trešais – mēs esam maza valsts, un viss, kas notiek apkārt, ietekmē arī mūs. Nedaudz Vācijas ekonomika pieaug, un mums uzreiz ir milzīgs iekšzemes kopprodukta pieaugums, kā krīt, tā mums krīze," norādīja Ušakovs.

Uz jautājumu par risinājumiem Ušakovs atzina, ka darbaspēka jautājumā nav viena konkrēta risinājuma. "Kamēr algu atšķirība būs liela, protams, ņemot vērā arī cenu atšķirību, un nebūs arī sociālās stabilitātes, jo cilvēkiem ne tikai ir jāsaņem alga, bet arī ir jāzina, ja viņš algu nesaņems, viņam palīdzēs vismaz kādu brīdi, tikmēr cilvēki brauks prom. Kad atšķirība samazināsies, cilvēki sāks atgriezties," prognozēja Ušakovs.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs savukārt ēnu ekonomiku nosauca par lielāko risku Latvijaa taustsaimniecības attīstībā. "Numur viens – ēnu ekonomika. Zem ēnu ekonomikas es liktu apakšā arī bezdarbu, jo šajā gadījumā pasākumu kopums, ko tur var darīt, daudzviet pārklājas. Tas ir ne tāpēc, ka tās ir tās pašas problēmas, nē, bet risinājumi, kas ir iespējami ēnu ekonomikā, palīdzēs risināt arī bezdarba problēmu," sacīja Sprūdžs.

Otra ir konkurences veicināšana, viņš atzina. "Tādā ziņā, ka ir jāsamazina iespējas atsevišķiem tirgus dalībniekiem – tēlaini izsakoties – pārvietot figūras uz šaha laukuma, kamēr neviens neskatās. Proti, Latvijā pašlaik ir divu ātrumu uzņēmējdarbība. Un tā trešā, kas ir pa vidu, kurai vajadzētu būt vislielākajai, ir diemžēl vismazākā. Pirmie ir mazie uzņēmumi, kuri faktiski darbojas tādas pelēcīgas, ēnīgas, pa pusei baltas ekonomikas sektorā. Kā nu kurā situācijā, kā nu kurā nozarē, bet ir daudz mazo uzņēmumu, kas nevar izaugt lieli, jo, ja tie izaugtu lieli, riski, ka viņi piedalās ēnu ekonomikā, nenormāli pieaugtu. Proti, ja jūs maksājat aplokšņu algu vienam cilvēkam vai desmit, to vismaz ar visiem var sarunāt, bet ar 400 cilvēkiem sarunāt jau ir daudz grūtāk un riski paliek daudz lielāki," klāstīja Sprūdžs.

Savukārt kā trešo risku viņš nosauca augstākās izglītības un izglītības kopumā kvalitāti Latvijā.

Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.

Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.

Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī.