Pēc Ždanokas iniciatīvas Eiropas Brīvā alianse vāks parakstus par mazākumtautību valodu statusu ES  (422)

Ždanokas priekšlikums paredz piešķirt oficiālo statusu tradicionālajam Eiropas tautību valodām – basku, bretoņu, kataloņu, korsikāņu, valoņu, frīzu, kā arī krievu valodai.

EBA apvieno 41 dažādu ES valstu partiju, kas pārstāv mazākumtautību intereses. Alianses birojs izpētījis Ždanokas piedāvājuma juridiskos, organizatoriskos un politiskos aspektus un nolēmis atbalstīt ierosinājumu un sākt sagatavošanos kampaņai visā ES.

EBA nolēma papildināt valodu sarakstu ar bavāriešu (Vācija), aragoniešu (Spānija), elzasiešu (Francija) un kornveliešu (Lielbritānija) valodām.

EBA nolēmusi uzsākt kampaņas plāna izstrādi, lai to apstiprinātu alianses ikgadējā konferencē, kas notiks marta beigās Nīderlandē.

Saskaņā ar jauno ES regulu par pilsonisko iniciatīvu, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, lai iesniegtu Eiropas Komisijas likumprojektu, gada laikā ir jāsavāc vismaz miljons parakstu septiņās ES valstīs – katrā valstī jāsavāc minimālo parakstu skaitu, ko nosaka, valsts Eiroparlamenta deputātu skaitu reizinot ar 750.

Piemēram, Latvijā ir jāsavāc 6000 parakstu, Lielbritānijā un Francijā – 54 000, Spānijā – 37 500, Īrijā – 9000.

EBA plāno vākt parakstus Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Īrijā. Vairākās valstīs tiek uzskaitīti ne tikai šo pilsoņu paraksti, bet arī šo valstu rezidentu paraksti, un EBA, piemēram, rēķinās ar krievvalodīgo emigrantu atbalstu Īrijā, norāda laikraksts.

Ja paraksti tiks savākti, EK būs jāizskata šī iniciatīva un jāiesniedz tā Eiropas Parlamentā (EP) un ES padomē. Taču EK, EP un ES padome var iebilst pret pilsoņu iesniegto priekšlikumu, ja iebildumu nebūs, projekts stāsies spēkā.

Ja priekšlikums tiks atbalstīts, mazākumtautību valodas nekļūs par oficiālām valodām visā ES teritorijā, bet gan tikai par darba un oficiālajām valodām ES institūcijās.