Piebalgs: Jaunajā ES attīstības sadarbības politikā uzsvari būs lauksaimniecība un enerģētika  (37)

Pašlaik ES attīstības sadarbības politikas kontekstā prioritārs ir jautājums par pārmaiņām pēc 2015.gada, par Piebalga viedokli aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijas aktuālais priekšlikums paredz visaptveroša un universāla attīstības ietvara izveides nepieciešamību, kura mērķi attiektos uz tādām jomām kā nabadzības mazināšana, izaugsme, vides ilgtspēja, drošība un miers, kā arī tiesības, tostarp cilvēktiesības.

Piebalgs šodien tikās ar deputātiem, lai pārrunātu aktuālos ES dienaskārtības jautājumus, tostarp par attīstības sadarbības politikas jauno ietvaru pēc 2015.gada un tālāku ES integrāciju, kā arī runātu par jaunāko informāciju Latvijas stratēģiskā mērķa - vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanas - kontekstā.

"Šodien jau tradicionāli komisija tikās ar attīstības komisāru Piebalgu, lai pārrunātu aktualitātes Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikā un virkni citu jautājumu. Lai arī lēmums vēl nav pieņemts, diskusijās par iespējamām Latvijas prioritātēm Eiropas Savienības Padomes prezidentūras periodam 2015.gada pirmajā pusē īpaši iezīmējusies tieši attīstības sadarbība, tāpēc zīmīgi, ka ES līmenī par šo jomu atbildīgs ir komisārs no Latvijas," akcentēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).

Diskusijas par jauno ES attīstības ietvaru šobrīd ir sākuma stadijā, un Latvija kā ANO dalībvalsts tajā ieņems būtisku lomu, sacīja komisārs, atzīmējot, ka diskusiju noslēgums plānots 2014.gada beigās. Vienlaikus Piebalgs akcentēja, ka attīstības sadarbības kontekstā liela loma ir ES jaunajam daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam, un informēja, ka jau nākamnedēļ paredzēta ES Padomes un Eiropas Parlamenta (EP) diskusija par jauno budžetu, atzīmējot, ka kopš jaunā finanšu ietvara pieņemšanas Eiropadomes samitā šī gada februārī oficiālas sarunas ar EP nav notikušas.

Deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (V), uzsverot, ka attīstības sadarbībā būtiskāko lomu ieņem ANO un tās īstenotās programmas, interesējās par Ķīnas lomu šajā jomā, savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš (V) interesējās par iespējamiem rezultātiem jaunā ES daudzgadu budžeta apstiprināšanā.

Sēdē Piebalgs arī akcentēja Latvijas mērķi pievienoties eirozonai nākamā gada 1.janvārī un sacīja, ka šī jautājuma kontekstā ES līmenī šobrīd liela uzmanība pievērsta mūsu valsts sabiedrības noskaņojuma attīstībai.

Deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību uz publiskajā telpā izskanējušām un Latvijas sabiedrībā rezonansi guvušām bažām saistībā ar eirozonas nākotni. Piebalgs pauda pārliecību par eiro stabilitāti, ko apliecina aizvien pieaugošās eiro valūtas aizdevumu procentu likmes, kā arī virkne citu faktu.

Informējot par aktualitātēm ES tālākas integrācijas kontekstā, ES attīstības komisārs sacīja, ka pašlaik nozīmīgas ir diskusijas par ES konkurētspēju un enerģētiskās neatkarības palielināšanu, jo pašlaik Eiropā būtiska problēma ir enerģijas cenu palielināšanās un atkarības pieaugums no importa piegādēm.