Premjers Valdis Dombrovskis (V) izvairīgi komentē gatavību likt savu parakstu zem Valsts prezidenta kancelejas atbalstītā Labas gribas manifesta par sabiedrības saliedētību, ko kopš otrdienas ikviens var parakstīt Rīgas pilī.
Premjers, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, žurnālistiem sacīja, ka pozitīvi vērtē manifesta ideju, tomēr no skaidras atbildes, vai grasās to parakstīt, izvairījās. "Jāatzīst, ka dažāda veida uzsaukumu, manifestu, aicinājumu mums pašreiz ir pietiekami, un arī esmu izplatījis aicinājumu piedalīties referendumā un balsot "pret" [valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]," sacīja Dombrovskis.
Savukārt prezidents, žurnālistiem atzinis, ka sarunā ar premjeru "pieskārāmies arī šim jautājumam [par Labas gribas manifestu]", uzsvēra, ka "tā ir katra izvēle un tas ir process, kurš nav orientēts uz to, lai līdz 18.februārim kaut ko parakstītu vai pieņemtu". "Neviens tāpēc nav labāks vai sliktāks, kas ir parakstījis vai nē, un katrs rīkojas, kā viņš tās lietas jūt un kā vajag," sacīja Bērziņš. Viņaprāt, viena no Latvijas priekšrocībām ir tā, ka "mēs nedomājam visi vienādi, bet meklējam ceļu uz priekšu".
Bērziņš, kurš ceturtdien dosies vizītē uz Poliju un referenduma dienā sestdien neatradīsies Latvijā, trešdien izmantoja iespēja aicināt visus Latvijas pilsoņus pieiet šim jautājumam "ļoti izvērtēti un tālredzīgi", atceroties, ka "Latvijas nākotne ir viņu rokās". Vēlētājiem vajadzētu rīkoties atbildīgi un tā, lai "vienīgā valsts valoda Latvijā paliktu latviešu valoda", sacīja prezidents.
Jau ziņots, ka no otrdienas Valsts prezidenta kancelejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja parakstīties zem Labas gribas manifesta, kas aicina uz izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Pirmdien manifestu parakstīja pats Valsts prezidents Andris Bērziņš, mācītājs Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī vairāki atbalstītāji - sabiedrībā pazīstami cilvēki.Labas gribas manifests
Manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī pagājušajā nedēļā diskusijas "Garīgā dimensija un politika" laikā.
Jau ziņots, ka sestdien Latvijā notiks vētrainu sabiedrības reakciju izraisījušais referendums par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kuru iniciēja politiskā radikāļa Vladimira Lindermana veidotā biedrība "Dzimtā valoda", savācot 10 000 parakstu attiecīgu Satversmes grozījumu ierosināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
