Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atbalsta mācītāja Jura Rubeņa rosināto Labās gribas manifestu, taču politiķim ir vairākas neskaidrības par manifestā ietverto aicinājumu, piemēram, kā var izlīgt Latviju mīloši cilvēki un tie, kas Latviju redz Krievijas impērijas sastāvā, teikts Dzintara paziņojuma medijiem.
Dzintars manifestu uzskata "par gaišu un pozitīvu notikumu", norādot, ka saticība un iejūtība pretrunu pilnajā laikā ir ļoti būtiska. Tomēr, lai arī Dzintars morāli ļoti atbalsta manifesta ideju, parakstīt to viņu "attur vairāki neskaidri jautājumi".
"Ko ietver apņemšanās "ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem"? Kāds izskatītos izlīgums starp Latviju mīlošiem cilvēkiem un tiem, kas Latviju redz Krievijas impērijas sastāvā? (Tādi ir un to diez vai var noliegt...) Par ko viņi izlīgtu? Kurš atteiktos no savstarpēji izslēdzošā Latvijas nākotnes redzējuma? Starp citu - kāds pirms neatkarības atjaunošanas izskatītos izlīgums starp tautas fronti un interfronti?" paziņojumā vaicā Dzintars.
Neskaidrības viņam rada arī norāda, ka "vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas – kurš vairāk vainīgs". "Manuprāt, lai kāds kādam piedotu, kādam kaut kas ir jānožēlo un jāatzīst kļūdas. Tekstā nav skaidrs, par kurām kļūdām ir runa. Ja par "kļūdu" nosauktu pārkrievošanu, kas kopš okupācijas laikiem nekad nav beigusies, tad jājautā, kurš ir tiesīgs to piedot vai nepiedot? Ko ietvertu piedošanas fakts? Un par ko piedošana būtu jālūdz tiem iedzīvotājiem, kas turas pie latviskas Latvijas mērķa? Kur ir viņu "nesalīdzināmā" vaina?" teikts Dzintara paziņojumā.
"Vai nav tā, ka šādu "izlīgšanas un savstarpējās piedošanas" manifestu kāds var uztvert kā samierināšanos...? Samierināšanos, ka divvalodības un divkopienu sabiedrības centieni Latvijā ir norma...?" norāda politiķis.
Viņš gan pauž prieku "par visiem labās gribas cilvēkiem, kas manifestu ir parakstījuši un parakstīs". Pats Dzintars būtu gatavs to parakstīt, ja manifestā būtu skaidri noteikts - "ikviens ir mūsējais, kurš savos darbos un attieksmē atbalsta latviešu tautas, tās valodas un kultūras stiprināšanu kā Latvijas valsts pastāvēšanas galveno jēgu, un viņš ir mūsējais, daļa no valsts – neatkarīgi no tautības, ieceļošanas laika un veida".
"Uzskatu un pārliecības pretrunas, kas vēstures notikumu rezultātā veidojušās mūsu sabiedrībā, ir risināmas politiskā līmenī, sadzīviskā telpā stiprinot saticību, iejūtību un cilvēcīgas attiecības. Šāda attieksme veidojama bērnu drošības un labsajūtas vārdā.
Nekas no šī nevar tik tulkots tā, lai apšaubītu Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un latvisku Latviju kā pilsoņu kopīgi veicamu misiju," teikts Dzintara paziņojumā.
Jau ziņots, ka no otrdienas Valsts prezidenta kancelejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja parakstīties zem Labas gribas manifesta, kas aicina uz izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Pirmdien manifestu parakstīja pats Valsts prezidents Andris Bērziņš, mācītājs Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī vairāki atbalstītāji - sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras mācītājs Rubenis iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī pagājušajā nedēļā diskusijas "Garīgā dimensija un politika" laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
