2006. gadā RD Īpašuma departaments un "Mono" pagarināja 1999. gadā noslēgto līgumu par nekustamā īpašuma nomu Slokas ielā 41, kas sastāv no 405 kvadrātmetru plašas nedzīvojamās ēkas un 5357 kvadrātmetrus plaša zemesgabala.

Lai gan līgumu puses noslēdza līdz 2024. gadam, jau 2007. gadā RD līgumu lauza.

Departaments skaidro, ka uzņēmums īpašumu nav pametis, tāpēc RD sākusi aprēķināt līgumsodu 1,5% apmērā no mēneša maksājumu summas par katru nokavēto dienu līdz brīdim, kad būs parakstīts telpu nodošanas un pieņemšanas akts. 2007. gada izskaņā RD arīdzan vērsās tiesā, prasot "Mono" izlikšanu no telpām un īpašuma atgūšanu savā rīcībā.

2011. gadā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosprieda prasību apmierināt pilnā apmērā. Spriedums spēkā stājās 2012. gada jūlijā. Taču uzņēmums spriedumu nav pildījis, tāpēc RD vērsās pie tiesu izpildītāja, kura pakalpojumi izmaksājuši 176 eiro. 2012. gada septembrī tiesu izpildītājs izlika "Mono" no Slokas ielas īpašuma.

RD tūdaļ aprēķinājusi, ka uzņēmumam par periodu no līguma laušanas līdz izlikšanai no īpašuma jāmaksā gan faktiskā maksa par īpašuma lietošanu, gan līgumsods. Šobrīd tas ir 31 728 eiro, kur 14 560 eiro ir maksa par nekustamā īpašuma lietošanu, 16 991 eiro ir līgumsods, bet 176 eiro ir tiesu izpildītāja pakalpojumu izmaksas.

"Mono" pa to laiku iesniedza apelāciju Rīgas apgabaltiesā. 2013. gada septembrī arī apelācijas instance apmierināja RD prasību. Uzņēmums vērsās Augstākajā tiesā, taču 2015. gada aprīli tā atteikusi uzsākt kasācijas tiesvedību. Tādējādi spēkā stājās apgabaltiesas 2013. gada spriedums, norāda departaments.

Šā gada martā "Mono" ar iesniegumu vērsās RD, norādot, ka uzņēmums Rīgas apgabaltiesā lūdzis skaidrojumu par 2013. gada sprieduma spēkā stāšanās brīdi. Lai gan tiesa skaidrojuma lūgumu noraidīja, tā apliecinājusi, ka līgums stājies spēkā 2015. gada aprīlī, kad saņemts Augstākās tiesas atteikums sākt kasācijas lietvedību.

Tāpēc uzņēmums iesniegumā RD lūdz izskatīt iespēju noslēgt ar vienošanos par parāda pārrēķinu un dzēšanu. "Mono" no savas puses apņemas labprātīgi un nekavējoties atlīdzināt 176 eiro, ko dome iztērējusi sprieduma izpildīšanai.

Departamenta ieskatā šī prasība ir pamatota, jo, ja līguma laušanas datums ir 2015. gada aprīlis, zūd pamats aprēķināt līgumsodu jau no 2007. gada. Turklāt ņemot vērā tiesu praksi, ir secināms, ka "parāda piedziņa tiesvedības ceļā par prasības summu, kuras lielāko daļu veido līgumsods, ir apšaubāma".

Vienlaikus departaments uzsver, ka tiesu izpildītāja akta parakstīšana 2012. gadā nozīmē – "Mono" aktam piekritis. RD to arīdzan uzskata par datumu, kad uzņēmums telpas Slokas ielā faktiski pametis.

Pirmdien, 16. aprīlī, Īpašuma departaments piedāvās Pilsētas īpašuma komitejas deputātiem sagatavot pārrēķinu "Mono" parādam, kurā uzņēmumam būs jāsedz nomas maksa par periodu līdz tiesu izpildītāja akta parakstīšanai 2012. gadā. Ja pārrēķinā atklāsies, ka "Mono" parāds vairs neveidojas, RD plāno ar uzņēmumu noslēgt vienošanos, kurā "Mono" atmaksās 176 eiro par tiesu izpildītāja pakalpojumiem. Pēc tam pusēm vairs nebūšot savstarpēju pretenziju saistībā ar nomu un maksājumiem.

Opozīcijas deputāts Viesturs Zeps (LA) sēdē lūgs šo jautājumu izņemt no dienaskārtības, lai domniekiem "būtu iespējams saņemt pilnīgu un pamatotu informāciju par lietas apstākļiem". Deputāta ieskatā "Mono" ir maksātspējīgs uzņēmums, kas, iespējams, nav godprātīgi pildījis nomas līgumu un radījis pašvaldībai zaudējumus.

SIA "Mono" ir 1991. gadā reģistrēta holdinga kompānija, kura darbojas vairākās nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, muitas noliktavas pakalpojumos, kā arī telpu nomā un transporta pakalpojumos.

Pērn uzņēmums apgrozīja 80 miljonus eiro, nopelnot 51 miljonu eiro, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

Uzņēmumā 49% pieder Mihailam Uļmanam, 32% pieder ASV pilsonim Aleksandram Plotkinam, bet 17% – Biominam Kajemam.

Uļmans pērn maijā partijai "Saskaņa" ziedojis 11 tūkstošus eiro. Savukārt 2015. gadā viņš "Gods kalpot Rīgai" ziedojis 18 tūkstošus eiro.