RD pirmdien sasauca ārkārtas sēdi, lai spriestu par jaunu pašvaldības nolikuma grozījumu pieņemšanu. Jaunā redakcija paredzēs, ka mēram Nilam Ušakovam (S) būs tiesības pārtraukt deputātu jautājumu uzdošanu, ja par vienu lēmuma projektu prašņāšana pārsniegs 20 minūtes. Par pašvaldības budžetu nedrīkstēs diskutēt ilgāk par 90 minūtēm. Ušakovam arīdzan būs tiesības pārtraukt deputātu uzstāšanos, ja domnieks pārkāps sēdes reglamentu.

Opozīcijai bija svarīgi panākt, ka sēde ilgst vismaz līdz pusnaktij. Proti, Ušakova parakstītais pašvaldības nolikums stājas spēkā nākamajā dienā. Ja grozījumus ar koalīcijas balsu vairākumu atbalstītu pēc pusnakts, tie spēkā stātos trešdien. Savukārt otrdien spēkā stātos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) rīkojums par iepriekšējo "jautājumu kvotu" atcelšanu, kas ļautu bez jautājumu ierobežojuma skatīt grozījumus pašvaldības budžetā. Tā kā opozīcijas plāns neizdevās, rīt deputāti par pašvaldības budžetu spriedīs jaunajos jautājumu grožos.

Pirmdienas ārkārtas sēdē spēkā bija 1. martā pieņemtie pašvaldības nolikuma grozījumi, kas nosaka, ka deputāti sēdēs ziņotājam nedrīkst uzdot vairāk par trim jautājumiem. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā var ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī ziņotājiem ir tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Opozicionāri sēdei ir iesniedza vairākus desmitus priekšlikumu. Sākotnēji domnieki prasīja balsojumu par katru no tiem, bet pēc tam vairums opozīcijas deputātu izmantoja iespēju minūti skaidrot motivāciju savam balsojumam.

Sēde sākās pulksten 16.45. Pulksten 17.45 tribīnē kāpa lēmumprojekta ziņotājs Andris Ameriks (GKR), bet viņš pie vārda tika vien pēc 20 minūtēm, jo opozīcijas deputāti iebilda par sēdes procedūru un faktu, ka "e-portfelī" nav iespējams iepazīties ar daļu iesniegto priekšlikumu. Nereti domstarpības starp Ušakovu, Ameriku un opozicionāriem pārauga personīgos apvainojumos.

"Ķirša kungs, jūs esat piemērs tam, ka ierobežojumi ir vajadzīgi," pārmetošā tonī deputātam Ķirsim teica Ušakovs, kad viņš prasīja izsludināt tehnisko pārtraukumu, jo nevar iepazīties ar kolēģu priekšlikumiem.

"Gerharda kungs ir minējis, ka aptur domes lēmumu, ko mēs pieņēmām piecos naktī," uzrunu sāka Ameriks. Šajā brīdī opozicionāru aplausi pāršalca zāli. "Mums ir nepieciešams pieņemt kārtību, kādā apspriežam jautājumus, kas ir ziņotāji, kā organizējam domes sēdes. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir saistīti ar to, ka mums ir svarīgi nonākt pie viedokļa, nevis bezgalīgi apspriežamies. Labākā pieredze jau vairāk nekā 12 gadus darbojas Ventspilī, Liepājā. Šajās pilsētās ir ierobežots jautājumu uzdošanas laiks. Jābūt regulācijai, lai vai kā mēs nepiekristu viens otram. Mums šodien jābūt vienotiem, ka jānonāk pie procedūras, kurā ir vairākums un mazākums. Bet te šodien sācies protests, kurā mēs esam demokrātijas ienaidnieki, bet jūs - aizstāvji. Starp demokrātiju un anarhiju ir ļoti šaura līnija," teica Ameriks.

Opozīcijas centieni aprāvās pēc Vjačeslava Stepaņenko (GKR) priekšlikuma, ka motivāciju par balsojumu šajā sēdē deputāti skaidros pēc tam, kad būs nobalsots par visiem priekšlikumiem, nevis pēc katra balsojuma atsevišķi. Lai gan opozīcija iebilda, kā arī pārmeta koalīcijai šāda priekšlikuma nelikumību, domnieku vairākums to pieņēma.

Juris Pūce (LA) pulksten 19, kad bija beidzies pārtraukums, paziņoja opozīcijas viedokli, pārmetot RD pretlikumīgas un nedemokrātiskas darbības. Opozīcija nolēma pamest domes sēdi, lai "neleģitimizētu" nelikumīgu sēdi.

Stepaņenko vēlāk piedāvāja balsot vēlreiz, paredzot atjaunot deputātiem iespēju sniegt balsojuma motivāciju pēc katra jautājuma. Šo priekšlikumu atbalstīja. Viņš arī paspēja Gerhardam pārmest "dubultos standartus": "Tad kad Rīga pamēģina ieviest kārtību, līdzīgi kā tas darīts citviet, tikai tad ministrs Gerhards pamodās un pamanīja, ka regulējums citur jau sen ir spēkā."

Vicemērs Ameriks vēlreiz kāpa tribīnē un nu jau pustukšā sēžu zālē uzstājās netraucēti. Viņš atsaucās uz citu pašvaldību labo praksi. "Jā, var būt situācija, ka 20 minūtēs deputāti nepaspēj uzdot visus viņus interesējošos jautājumus. Mans priekšlikums paredz, ka mēram ir tiesības pārtraukt jautājumu uzdošanu, nevis pienākums to darīt. Ja jautājums nav gana apspriest, jautājumus var pārcelt no vienas sēdes uz nākamo. Pa to laiku deputāts var noskaidrot visus interesējošos jautājumus," klāstīja Ameriks.

Jautājumu uzdošanā iesaistījās sēdē palikušie koalīcijas deputāti. Mihails Kameņeckis (S) jautāja, vai nevajadzētu limitus ieviest arī domes komiteju sēdēs, kas šobrīd aizrit bez jautājumu ierobežojumiem. Ameriks atbildēja, ka varētu runāt par ierobežotu komitejas sēžu laiku. Lai gan nolikumā komitejas sēžu ilgums nav atrunāts, deputātiem jāsaprot, ka komitejas sēdēs nevar sēdēt no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Oskars Putniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts) interesējās par 20 minūšu jautājumu laiku. Ameriks precizēja, ka tas ir kopējais jautājumu uzdošanas un atbilžu sniegšanas laiks. Vicemērs vēlreiz uzsvēra mēra tiesības pagarināt šīs procedūras laiku.

"Uz Gerharda kungu izdara ļoti lielu politisko spiedienu. Daudzi no sēdes aizgājušie deputāti uzskata, ka demokrātijai nav robežu. Ceru, ka tas nebūs ministrijas galvenais arguments. Ministrijai jāatbild, kāpēc desmitiem gadu citās pašvaldībās ir spēkā līdzīgi punkti, bet VARAM tos atzinusi par labu esam," pauda Ameriks.

Debatēs tribīnē kāpa mērs Ušakovs. Viņš pārmeta opozīcijai destruktīvu un pašvaldības darbu devalvējošu rīcību budžeta pieņemšanas laikā, jo "trīs dienas debatē par koku skaitu Rīgā". Mērs apņēmies izskaitīt, cik reizes opozīcija izmantojusi vārdu "destruktīvi", norādot, ka tieši opozīcija rīkojas tādā manierē. Opozīcija arīdzan nav nākusi uz apspriedēm par nolikuma grozījumu uzlabošanu un mainīšanu.

"Man bija neērti skatīties, cik grūtā situācijā ir nostādīts ilgus gadus godīgi strādājošais ministrs. Tas ir tikai un vienīgi politisks spiediens no trim frakcijām. Mēs ļoti labi atceramies, kā deputāts Ķirsis kliedza uz Jurģi Klotiņu (NA). Viss, kas attiecas uz šo regulāciju, ir tikai un vienīgi politika, jo rudenī daļai deputātu būs jāstājas kameras priekšā," teica Ušakovs, izpelnoties no Amerika jautājumu, vai viņam būs nepieciešamas vēl trīs debatēm atvēlētās minūtes. Ušakovs apstiprināja un turpināja uzrunu.

Visiem 32 klātesošajiem deputātiem balsojot par, RD ap pulksten 20 pieņēma jaunos grozījumus, kā arī noraidīja visus 75 opozicionāru sagatavotos priekšlikumus. Atbalstu guva deputātes Annas Vladovas (S) priekšlikums, kas paredz iespēju brīžos, kad atlikta jautājuma skatīšana, līdz nākamajai sēdei uzdot ziņotājam jautājumus un pieprasīt no viņa informāciju attiecīgo komiteju sēdē.

Ziņots, ka VARAM vairākkārt Rīgas pašvaldības nolikumā 1. martā izdarītos grozījumus nosaukusi par Satversmei neatbilstošiem. Lai gan RD nosūtīja ministrijai vēstuli, skaidrojot savu nostāju un pārmetot tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu, Gerhards izdeva rīkojumu grozījumus atcelt. Viņš draudējis atcelt arī pirmdien pieņemtos grozījumus.

Ušakovs Gerharda rīkojumu nosauca par nedemokrātisku un Rīgu diskriminējošu paļaušanos politiskam spiedienam, jo citās pašvaldībās jau gadiem pastāvot regulējums, kas reglamentē jautājumiem atvēlēto laiku.

"Arī ar citām pašvaldībām ministrija tuvākajā laikā cītīgi strādās," portālam "Delfi" pauda Gerharda padomniece Santa Vaļuma. "Mēs vēstuli esam izsūtījuši visām 119 pašvaldībām. Šobrīd apkopojam saņemto informāciju. Ja konstatēsim, ka kaut kur nav atbilstības, mēs tieši tādā pašā kārtībā vērsīsimies pie pašvaldības, pieprasot kārtību grozīt vai atcelt."