Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes "Rīga" tiks iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, rīkojumu par to ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde, pavēstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.
Rīkojums par grozījumu veikšanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā attiecas uz robežzīmi "Rīga", kas atrodas pie autoceļiem Rīga-Ventspils, Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža un Rīga-Bauska-Lietuvas robeža. Rīkojums stāsies spēkā nākamajā darbdienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
"Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz "Ī" ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu," uzsvērusi Melbārde.
Celma projektētās un 1980.gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes "Rīga" savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāmas par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par raksturīgu valsts galvaspilsētas tēla un identitātes elementu. Robežzīmes pilnībā saglabājušās savā sākotnējā veidolā, un valsts aizsardzības statuss nodrošinās to kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, norāda Kultūras ministrija.
Turpmāk ar robežzīmju "Rīga" pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju, izvērtējot konkrēto priekšlikumu atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 3.pantam, ja netiek pazemināta pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tās var būt gan kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, gan ēku grupas, atsevišķas ēkas, kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuram ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi var tikt iekļauti latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbi, kuri vecāki par 25 gadiem un ir parakstīti vai kuriem noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību, ņemot vērā to retumu, autora personību un izpildījuma kvalitāti.
Jau vēstīts, ka pērn vasarā bez saskaņošanas ar autoru robežzīmei "Rīga" garumzīme burtā "Ī" tika aizstāta ar stilizētu sirsniņas formu, kura vispirms bija izkrāsota Rīgas pilsētas krāsās, pēc tam pārkrāsota Latvijas karoga krāsās.
VKPAI septembra sākumā nolēma četras Rīgas robežzīmes iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Galīgais lēmums par objekta iekļaušanu aizsargājamo sarakstā bija jāpieņem kultūras ministram.
Uzraksta "RĪGA" autors ir mākslinieks Valdis Celms. Uzraksta " Rīga" katrs burts ir 2,6 metrus augsts. Burti projektēti kombinātā "Māksla", no metāla karkasa un betona izgatavoti Rīgas kuģu remonta rūpnīcā. Robežzīme uzstādīta 1980.gada maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
