SAB pērn 26 cilvēkiem liedzis pieeju valsts noslēpumam  (27)

Pērn SAB pārbaudījis 1127 personas un vērtējis viņu iespēju saņemt atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Salīdzinājumam, 2011.gada laikā veikto pārbaužu skaits bija 930.

2012.gadā SAB sagatavoja un izsniedza 739 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. No tām 201 bijusi pirmās kategorijas apliecība darbam ar sevišķi slepenu informāciju, 2011.gadā tika izsniegtas 211 šādas atļaujas. Otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju pērn izsniegtas 362 personām, bet 2011.gadā - 238 šādas atļaujas.

Trešās kategorijas atļaujas darbam ar konfidenciālu informāciju izsniegtas 176 cilvēkiem, savukārt gadu iepriekš bija izsniegtas 212 šādas atļaujas.

Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likumā "Par valsts noslēpumu", norāda SAB.

Procedūra paredz, ka SAB direktora lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram un pērn 18 atteikumi arī ir pārsūdzēti.
Šobrīd izskatītas 13 pārsūdzības, un ģenerālprokurors ir atzinis, ka SAB lēmums par atteikumu pieejai valsts noslēpumam ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Atlikušās piecas pārsūdzības vēl atrodas izskatīšanā Ģenerālprokuratūrā.

Pērn darbam ar NATO klasificēto informāciju tika izsniegti 1150 pastāvīgie sertifikāti un 1243 pastāvīgie sertifikāti darbam ar ES klasificēto informāciju. Pieeja NATO un ES klasificētajai informācijai liegta piecām personām.

Portāls "Delfi" vēstīja, ka pērn skaļākie skandāli par atteikumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam bija saistīti ari Saskaņas centra deputātiem – Andreju Elksniņu, Jāni Urbanoviču un Sergeju Mirski.