Foto: LETA
Saeimas ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās un vēlāk atbalstīja arī pirmajā lasījumā likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.

Deputāti vienojās par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Priekšlikumus deputāti varēs iesniegt līdz 2.jūnija plkst.17, bet galīgajā lasījumā šo ieceri deputāti plāno izskatīt jau pēc nedēļas, 8.jūnijā.

Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, informēja parlamenta Preses dienestā.

Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.

Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.

Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.

Šogad Ministru kabinets plāno nodrošināt papildu finansējumu līdz diviem miljoniem eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", vienlaikus palielinot Veselības ministrijas (VM) budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz četriem miljoniem eiro.

FM arī norāda, ka jautājumu par turpmāku pakāpenisku atteikšanos no Ārstniecības likumā minētā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, Ministru kabinets risinās likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā, iesniedzot attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Līdz ar to tiks nodrošināts, ka, gatavojot nākamā gada budžetu un nākamo vidējā termiņa budžeta ietvaru, budžeta sabalansēšana notiek kopējā budžeta sagatavošanas procesā, neizraisot apstiprinātā valsts budžeta deficīta palielinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!