Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA) skaidroja, ka šāda iespēja būtu interesanta tiem pāriem, kuriem jau ir kopīgi bērni vai kuriem šīs nav pirmās laulības. Igaunijā šāda sistēma jau ieviesta 2014. gadā, kopš tā laika laulību skaits ir palielinājies par 14%. Šī iniciatīva nenovedīs pie viendzimuma laulību slēgšanas, izskanējušās bažas noraidīja Iesalnieks.
Grozījumi Civillikumā paredzēja, ka likumā tiek papildināts to personu loks, kam dotas tiesības laulāt, iekļaujot tajā zvērinātus notārus.
Šobrīd likums paredz, ka laulību var noslēgt dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka. Laulību reģistrē, klātesot personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem, ja nav kļuvuši zināmi Civillikumā norādītie šķēršļi laulības noslēgšanai.
Tāpat likumprojekts paredzēja atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, grozījums izstrādāts, jo mūsdienās "prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums". Vienlaikus tika plānots, ka liecinieku aicināšana netiktu aizliegta.
Neatbalstītā likumprojekta mērķis bija veicināt pamattiesību stāties laulībā un dibināt ģimeni realizāciju. Kā iepriekš Saeimas deputātiem norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, provizoriskās laulības noslēgšanas izmaksas pie notāra varētu sasniegt 100 eiro.
Saistītus grozījumus Saeima neatbalstīja arī Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.
Ziņots, ka valdības rīcības plāna projekts paredz palielināt laulību skaitu Latvijā.
Jaunākie Statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī reģistrētas 1626 laulības, kas salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu, ir mazāk par 7% jeb 131 laulību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
