Foto: stock.xchng
Lai atbalstītu un aktualizētu sabiedrības etniskās integrācijas politiku, valdība pasūtījusi pētījumu, kurā skaidros krievvalodīgo iedzīvotāju attieksmi un noskaņojumu pret valsti. Tā kā pētījums ir slepens, sabiedrībai netiek atklāti ne pētījuma pasūtītāji, konkrēto valsts iestādi paslēpjot aiz vārda "valdība". Ne izmaksas, ne pētījuma metodoloģija netiek atklāta, izpētījis laikraksts "Diena".

Valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča norāda, ka slepenības zīmogs pētījumam uzlikts tādēļ, ka tas vistiešākajā mērā saistīts ar valsts iekšējo drošību. Vienlaikus gan tiek solīts, ka pētījuma secinājumi, ciktāl to atļaus drošības apsvērumi, tiks publiskoti.

Par šādu praksi pārsteigts ir sabiedrības integrācijas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, kurš uzskata, ka pētījuma īstenotājiem un tā rezultātiem jābūt publiski pieejamiem. Savukārt Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) ir pārliecināts, ka valdība rīkojusies saskaņā ar likumu par valsts noslēpumu.

Šāda pētījuma pasūtīšana un tā sasaiste ar valsts drošību ir viens no daudzajiem signāliem, kas liecina, ka politiķi ir nobažījušies par iespējamiem etniskiem konfliktiem un spriedzi, kuru var vairot notikumi Ukrainā un Krievijas agresīvā ārpolitika, tostarp arī informatīvais karš, raksta "Diena".

Laikraksta aptaujātie eksperti atzīst, ka Krievijas "maigās varas" izplatība pēdējos gados ir stipri pieaugusi un tas ir nopietns apdraudējums mūsu integrācijas centieniem. Viena no lielākajām problēmām esot Krievijas informatīvās telpas ietekmes pieaugums Latvijas krievvalodīgajā sabiedrībā. Līdz ar to ir jāmainās arī integrācijas politikai, uzskata eksperti.

Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere norāda, ka vienotas informatīvās telpas radīšana ir bijis viens no iemesliem arī Mediju politikas nodaļas izveidei ministrijā un 700 000 eiro piešķiršanai Latvijā radītu ziņu krievu valodā stiprināšanai.

Savukārt, runājot par cittautiešu integrāciju, Hanovs uzsver, ka tās pamatā jābūt nevis latviešu valodai un latviskajai kultūrai, bet gan pilsoniskajām un demokrātiskajām vērtībām, jo valodu var iemācīties arī valstij nelojāli cilvēki. Spilgts piemērs tam esot Vladimirs Lindermanis, norāda pētnieks. Tāpat viņš uzsver, ka sekmīgu etniskās iekļaušanas procesu apdraud politiķu bezatbildība, kas īpaši priekšvēlēšanu laikā mēdz nodarboties ar nacionālu kaislību uzkurināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!