Foto galerijaŠlesers arī izteica gatavību uzņemties šīs valdības vadību. Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers viņam šādu iespēju dotu, viņš veidotu mazu, kompaktu Ministru kabinetu, kurā būtu tikai septiņi ministri un premjers.
Sestdien notiekošajā LPP/LC kongresā Šlesers atzina, ka viņa partija kopā ar apvienību "Saskaņas centrs" pašlaik nevarētu panākt Dombrovska valdības krišanu, taču šobrīd pie varas esošajām partijām būtu jāizlemj, vai turpināt "strausa politiku" – bāzt galvu smiltīs un līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām neko nedarīt. "Šī valdība nav rīcībspējīga, ir vajadzīga jauna valdība!" paziņoja Šlesers, paužot, ka jaunu valdību iespējams izveidot ļoti ātri.
Šlesers žurnālistiem skaidroja, ka ar savu sestdienas kongresa paziņojumu informē sabiedrību un Zatleru, ka pašreizējā Saeimā ir politiķi, kas būtu gatavi uzņemties jaunas valdības veidošanu.
"Līdz šim nebija neviena trakā, kas būtu gatavs tā mocīties, bet es uzņemos šos pienākumus," sacīja Šlesers. Viņš norādīja, ka pagaidām nav notikušas sarunas par Dombrovska valdības gāšanu un jaunas koalīcijas izveidi, taču pauda cerību, ka pašreizējā koalīcijā atradīsies dzirdīgas balsis. Šlesers būtu atvērts sarunām ar visām partijām par jaunas valdības izveidi, izņemot apvienību "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) un partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL). Šādi izņēmumi esot tāpēc, ka jauno valdību LPP/LC vajadzētu veidot ar tuvākajiem sabiedrotajiem - apvienību "Saskaņas centrs", skaidroja Šlesers.
"Būtu dīvaini tagad veidot valdību bez SC," sacīja Šlesers. Viņš aicināja Dombrovski "uzvesties kā godavīram" un atklāti pateikt, ka tālāk pašreizējā veidā valdība nevar strādāt.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne portālam "Delfi" sacīja, ka Dombrovskis pagaidām Šlesera izteikumus nekomentē.
Saskaņā ar Šlesera modeli neskartas jeb līdzšinējā statusā paliktu tikai trīs ministrijas – Finanšu, Ārlietu, un Zemkopības ministrija.
Savukārt Ekonomikas, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, kā arī Vides ministriju Šlesers piedāvā apvienot vienā. Apvienot, viņaprāt, vajadzētu arī Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministriju, uzskata LPP/LC līderis. Vēl vienā ministrijā tiktu apvienota arī Labklājības un Veselības ministrija, kā arī jaunu ministriju varētu veidot no pašreizējām Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas.
Šlesers arī nosauca jauno ministriju potenciālos vadītājus - apvienoto IZM un KM varētu vadīt LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, apvienoto Labklājības un Veselības ministriju - Saeimas deputāts, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC). Savukārt Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministriju Šlesers vēlētos uzticēt pašreizējam Rīgas domes deputātam Dainim Turlajam (LPP/LC). Ārlietu ministra amatu Šlesers piedāvātu Saeimas deputātei Kārinai Pētersonei (LPP/LC).
Apvienoto Ekonomikas, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministriju Šlesers varētu vadīt pats vai arī uzticēt kādam citam. Savukārt zemkopības ministra amatā, iespējams, varētu palikt arī pašreizējais ministrs Jānis Dūklavs, ja viņu atbalstītu lauksaimnieki.
Jau ziņots, ka sestdien Pasaules tirdzniecības centrā "Rīga" notiek LPP/LC 3.kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju, valdes locekļus un revīzijas komisiju.
Atbilstoši domes sēdē lemtajam, partijas nodaļas bija izvirzījušas 56 valdes locekļa amata kandidātus, no kuriem partijas valde vēlēšanām kongresā izvirzījusi 20 kandidātus, kas bija guvuši lielāko nodaļu atbalstu. Nodaļas bija izvirzījušas divus partijas priekšsēdētāja amata kandidātus - partijas līdzpriekšsēdētāju Aināru Šleseru un LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu. Tā kā Bērziņš savu kandidatūru atsauca, ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā virza tikai Šleseru.
Pašreiz JL vadītajā valdībā ir arī Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Pilsoniskā Savienība". Valdība apstiprināta šī gada martā, un līdz šim starp lielākajiem koalīcijas partneriem – JL un TP – vairākkārt izcēlušās nesaskaņas par dažādiem jautājumiem, taču abu partiju vadītāji vienmēr uzsvēruši, ka valdības stabilitāte neesot apdraudēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
