Slimnīcai būs jāmaksā 20 000 latu mātei par dēla nāvi no plaušu karsoņa  (49)

Sieviete ar prasību tiesā vērsās 2009.gadā, norādot, ka viņas dēls, tobrīd 21 gadu vecs, ārstējies „Piejūras slimnīcā" no 2006.gada 1.decembra līdz 2007.gada 18.janvārim. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas dēlam pēc trim dienām kļuvis slikti un viņš atkal nonācis slimnīcā, kur ārstējies no 2007.gada 21. līdz 26.janvārim, kad slimnīcā miris no abpusējas pneimonijas.

Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbnespējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) atzinumā konstatēti rupji medicīniskās aprūpes un lietvedības pārkāpumi.

Par minēto negadījumu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas par ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepildīšanu un atklāts, ka ārstējoša ārste pieļāvusi ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, taču pirmstiesas izmeklēšana izbeigta, jo nomirusi pati ārste, pret kuru kriminālprocess sākts.

Mātes ieskatā, ja ārstu konsīlijs būtu noteicis pareizo diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, izvērtējot ne tikai pacienta psihiskās veselības stāvokli, bet arī viņa somatisko stāvokli, viņas dēls nebūtu miris.

Ar MADEKKI un Ekspertu komisijas izdarītajiem secinājumiem apstiprināts, ka veicot savlaicīgu pacienta somatiskā stāvokļa izvērtēšanu, iznākums varētu nebūt letāls.

Prasībā tika norādīts, ka dēla nāve radījusi prasītājai garīgās ciešanas, nodarot morālo kaitējumu un viņa lūdza tiesu piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību - 170 000 latu.

Kurzemes apgabaltiesa 2009.gada 9.decembrī prasību noraidīja. Šis spriedums tika pārsūdzēts Augstākajā tiesā (AT), kas prasību apmierināja daļēji un piedzina no „Piejūras slimnīcas" par labu prasītājai atlīdzību par morālo kaitējumu - 20 000 latu.

Kā portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, apelācijas instances tiesa secināja, ka lietā ir konstatēts, ka „Piejūras slimnīcas" personāla rīcība, nenosakot diagnozi un savlaicīgi neuzsākot ārstēšanu, ir tiešā cēloniskā sakarā ar pacienta nāvi.

Nosakot atlīdzības apmēru par nodarīto morālo kaitējumu, AT Civillietu tiesu palāta secinājusi, ka konkrētajā gadījumā sievietei nodarīts viens no iespējami smagākajiem aizskārumiem, jo bojā gājis viņas dēls un tas noticis slimnīcas neattaisnojamas, ilgstošas prettiesiskas bezdarbības dēļ, nepildot Ārstniecības likumā noteiktos pienākumus.