Sprūdžs: novadu reforma gaidīto rezultātu nav devusi  (128)

"Tas nenozīmē, ka ar politisku lēmumu palīdzību būtu jāveic kaut kāda pagastu apvienošana pretēji vietējo iedzīvotāju vēlmei – to darīt nevajag. Iniciatīvai par apvienošanos ir jānāk no pašu pašvaldību puses, un šo procesu regulēs ekonomiski faktori," laikrakstam norādījis ministrs.

Viņš skaidrojis, ka pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju daudzumu un ekonomisko aktivitāti spēj nodrošināt cilvēkiem kvalitatīvākus dažādus pakalpojumus, un jebkuras pašvaldības iedzīvotāji vēlas, lai tieši viņiem ir pietiekami augsta pakalpojumu kvalitāte, bet ne visur to ļauj attiecīgās pašvaldības kapacitāte.

Tāpat, pēc ministra domām, ir vērts padomāt par to, kādi projekti var tikt realizēti pašvaldībās ar lielu iedzīvotāju skaitu, bet kādi – ar mazu. "Tāpat var jautāt, cik lielas intereses investoriem ir ieguldīt pašvaldībās, kurās ir mazs iedzīvotāju daudzums. Respektīvi, ir jābūt noteiktam iedzīvotāju daudzumam, lai investoram būtu interesanti ieguldīt attiecīgajā pašvaldībā," norādījis ministrs.

Ministrs norādījis, ka situācijas uzlabošanai ir jāizvērtē, kādas funkcijas ir jāturpina pildīt valstij, bet kādas jādeleģē pašvaldībai. "Uzskatu, ka daudzos gadījumos ir nepieciešams veikt varas decentralizāciju," atzinis Sprūdžs.

"Perspektīvā būs jārunā arī par otrā līmeņa pašvaldībām Latvijā, taču tas nebūt nenozīmē jaunu vēlētu institūciju. Runa ir par esošā pašvaldību plānojuma saglabāšanu, ekonomisko attīstību paredzot kontekstā ar pieciem lielajiem reģioniem – Vidzemi, Zemgali, Kurzemi, Latgali un Pierīgu," norādījis Sprūdžs.

Jau ziņots, ka 2009.gada vasarā noslēdzās administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Latvijas teritorija līdzšinējo aptuveni 500 pagastu vietā tika sadalīta 109 novados. Dažviet gan jaunais iedalījums radīja milzīgu pretestību, rezultātā, piemēram, Mērsrags panāca atdalīšanos no Rojas novada, savukārt Alojas novada dome lēma, ka no 2013. gada, kad gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas, no šā novada varētu atdalīties Staicele.