Sudrabas uzdevums ir paslēpt no sabiedrības vēl nepublicēto 'Rīdzenes sarunu' daļu, paziņo Strīķe  (489)

Viņa sacīja, ka kriminālprocesā noklausīto tā dēvēto "Rīdzenes" sarunu saturs ir plašāks, detalizētāks, nekā žurnālā "Ir" publicētais, un tajās "ir ļoti daudz nianšu, ko svarīgi būtu zināt gan amatpersonām, gan sabiedrībai".

Strīķe pauda pārliecību, ka Sudraba nevar vadīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu.

""Oligarhu sarunas" turpinās, ļoti gribas cerēt, ka kāds viņas ieraksta," sacīja Strīķe. Uz jautājumu, kur tās notiek, Strīķe sacīja, ka tas ir jāvaicā KNAB, valsts drošības iestādēm. Viņasprāt, šīs sarunas nenotiek ne parlamentā, ne Ministru kabinetā, jo "Sudrabas iecelšana [parlamentārās izmeklēšanas komisijā] atkal ir notikusi ar tās slepenās koalīcijas – Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas" balsīm".

Politiķe pauda pārliecību, ka "oligarhu lietā" "ir izdarīts viss, ko vien var izdarīt, ja pretojas prokuratūra, ja politiska vide raisa negācijas pret darbiniekiem". Viņa pauda, ka prokuratūra KNAB veiktajai izmeklēšanai pretojusies dažādos veidos turklāt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Strīķei un kādai viņas kolēģei vaicājis, "cik jūs ilgi varat cienījamu cilvēku klausīties", ar "cienījamu cilvēku" domājot Aināru Šleseru.

Uz jautājumu, kāpēc prokuratūra tā rīkojusies, Strīke atbildēja, sakot, ka tas ir katras augstas tiesībsargājošas amatpersonas izšķiršanās jautājums – izmeklēt valsts nozagšanu, pie varas esošos un saņemt negācijas, spiedienu, mēģinājumus atbrīvot no amata, vai arī ķert mazos zaglīšus, kam nav iespēju noalgot dārgus advokātus un nav pieejas presei, jo tad "tu visiem būsi labs".

"Man ir aizdomas, ka zināmas oligarhu sarunas notiek arī attiecībā par Latvijas Dzelzceļa nākotni," sacīja Strīķe.

Vaicāta, vai būtu jāatjauno izmeklēšana lietā, kurā noklausītās tā dēvētās "Rīdzenes" sarunas, Strīķe pauda uzskatu, ka to vajadzētu darīt, bet tas nozīmē, ka tagadējam KNAB vadītājam Jēkabam Straumem būtu jānonāk zināmā konfrontācijā ar ģenerālprokuroru, kurš uzskata, ka izmeklēšana nav jāatjauno.

Viņa arī sacīja, ka pat tad, ja zinātu vai pat ja zina, kurš šīs sarunas nodevis žurnālistiem, viņa to nevienam nekad neteiks.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Žurnāls "Ir" vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem. Tā pirms nedēļas publicētajā rakstā lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu "Diena" un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta "Neatkarīgā" finansēšanai.

Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts "zem svešām famīlijām".

Tāpat, kā liecina "Ir" publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā "Rīdzene" atklāj tā saukto oligarhu ietekmi "Rīgas Tirdzniecības ostā", "airBaltic" un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.