Līdz šim, pamatojoties uz Imigrācijas likuma normām, kas kopš 2010.gada vasaras dod trešo valstu pilsoņiem iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļaujas par noteikta apmēra investīcijām Latvijā, uzturēšanās atļaujas jau saņēmušas vairāk nekā 6800 personas.
Par to liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija, ar kuru otrdien, 17. septembrī tika iepazīstināta valdība.
Kopumā triju gadu laikā Latvijas ekonomikā šādi ieplūdušas aptuveni 420 miljonus latu lielas investīcijas, norāda PMLP pārstāvis Jānis Citskovskis.
Viņš skaidroja, ka valsts budžeta ieguvums gan ir mazāks, proti, valsts nodevās par termiņuzturēšanās atļauju izskatīšanu iekasēts aptuveni pusmiljons latu, zemesgrāmatu nodevās par investoru nopirkto īpašumu reģistrāciju - ap 7 miljoniem latu, bet pievienotās vērtības nodoklī - aptuveni 36 miljoni latu.
Arī PMLP statistika liecina, ka absolūtais vairākums jeb 80% no termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem tās pieprasījuši, pamatojoties uz investīcijām nekustamajos īpašumos. Vēl 15% no atļauju saņēmējiem ieguldījuši banku subordinētajā kapitālā, bet tikai 5% - Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.
"Vidējais" investors, pēc Citskovska teiktā, ir 35 līdz 46 gadus vecs Krievijas pilsonis, kas pieprasa uzturēšanās atļauju ne tikai sev, bet arī ģimenei - sievai un vidēji diviem bērniem.
Kopš 2010. gada vasaras anulēta 201 termiņuzturēšanās atļauja. Arī šajā jomā dominē tie investori, kas atļaujas ieguvuši, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi - tās anulētas 129 gadījumos.
"Delfi" jau ziņoja, ka valdošajā koalīcijā esošā Nacionālā apvienība 2014. gada valsts budžeta gatavošanas gaitā ir izvirzījusi prasību pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu tiem trešo valstu pilsoņiem, kas investē nekustamo īpašumu iegādē.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu, uz uzturēšanās atļaujām var pretendēt tie trešo valstu pilsoņi, kas Rīgā, Pierīgā vai lielajās pilsētās esošu nekustamo īpašumu iegādē ieguldījuši vismaz 100 000 latu, vai arī atlicinājuši 50 000 latu, lai iegādātos nekustamo īpašumu kādā attālākā Latvijas reģionā.
Uz uzturēšanās atļaujām var pretendēt arī personas, kas iegulda savus līdzekļus Latvijā reģistrētu banku subordinētajā kapitālā vai Latvijā reģistrētu kapitālsabiedrībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
