VDK aģentu personīgās un darba lietas, kā arī dokumenti, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku, atrodas Krievijā un Latvijai nav atdoti. Tāpēc spriedumā, ko paraksta tiesnesis Ziedonis Strazds un divi piesēdētāji teikts, ka nav gūti pierādījumi, ka LPSR VDK aģents ar pseidonīmu " Raitis", proti, Ivars Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK. Iesaukšanu padomju armijā tūlīt pēc augstskolas beigšanas, Bičkovičs uzskata par uzskatāmu sodu tam, ka no karjeras VDK attiecies.
Pēc atgriešanas no karadienesta, Bičkovičs uzreiz sāk darbu tiesu sistēmā - sākumā Stučkas rajona tautas tiesā, bet 1992. gadā viņš ticis ievēlēts par AT tiesnesi. Viņa novadnieki, tiesneši, slavē Bičkoviča profesionālās zināšanas krimināltiesībās. Saņēmis 3 reizes pēc kārtas kolēģu uzticības balsojumu vadīt Krimināllietu tiesu palātu.
Tomēr, "Nekā personīgā" norāda, ka Bičkoviča pieņemtajos spriedumos vērojamas zināmas dīvainības, tostarp, iztiesājot kādu izspiešanas lietu, kurā apsūdzētos, kam Rīgas apgabaltiesa piespriedusi reālu cietumsodu, AT attaisno. Tiesnesis Bičkovičs, komentējot spriedumu, žurnālistiem skaidro, ka lietā esošais ieraksts, kur dzirdams, kā cietušajam tiek teikts, " uzmetīsim uz galvas ķieģeli", " nodedzināsim māju" nav jāvērtē kā draudi, bet vispārējs brīdinājums. Tātad nevis rekets, bet gan " uzbāzīgs piedāvājums", kas nav krimināli sodāms.
Tāpat Bičkovičam neesot AT vadītāja darbā nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam un savulaik esot bijušas problēmas ar pilsonības iegūšanu, norāda "Nekā personīga".