Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatam izvirzītais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs esot bijis savervēts par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu, liecinot uzskaites kartīte, kas glabājusies "čekas maisos". Tiesa, 1995. gadā notikušajā tiesas procesā pieņemtajā spriedumā teikts, ka "nav gūti pierādījumi" tam, ka Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK, svētdien ziņo TV raidījums "Nekā personīga".
"Nekā personīga" rīcībā esošais minētā tiesas procesa spriedums liecina, ka VDK Bičkoviču pirmo reizi esot uzrunājusi viņam vēl mācoties Kokneses vidusskolā, bet pēc tam, kad viņš studēja ceturtajā kursā. Bijušie VDK 1.nodaļas darbinieki tiesas zālē neatcerējās kādā sakarā Bičkovičs parādījās VDK redzeslokā ,bet esot bijis acīmredzams, ka jurisprudences students, kurš bieži braucis uz Poliju, varētu būt perspektīvs kadrs izlūkdienesta darbam, tāpēc uz pārrunām izsaukts vairākas reizes. No štata vietas Bičkovičs atteicies. To liecina viņa māte un sieva. Liecinieki no VDK puses Bičkoviča sadarbības faktu tiesas zālē neapliecināja.

VDK aģentu personīgās un darba lietas, kā arī dokumenti, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku, atrodas Krievijā un Latvijai nav atdoti. Tāpēc spriedumā, ko paraksta tiesnesis Ziedonis Strazds un divi piesēdētāji teikts, ka nav gūti pierādījumi, ka LPSR VDK aģents ar pseidonīmu " Raitis", proti, Ivars Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK. Iesaukšanu padomju armijā tūlīt pēc augstskolas beigšanas, Bičkovičs uzskata par uzskatāmu sodu tam, ka no karjeras VDK attiecies.

Pēc atgriešanas no karadienesta, Bičkovičs uzreiz sāk darbu tiesu sistēmā - sākumā Stučkas rajona tautas tiesā, bet 1992. gadā viņš ticis ievēlēts par AT tiesnesi. Viņa novadnieki, tiesneši, slavē Bičkoviča profesionālās zināšanas krimināltiesībās. Saņēmis 3 reizes pēc kārtas kolēģu uzticības balsojumu vadīt Krimināllietu tiesu palātu.

Tomēr, "Nekā personīgā" norāda, ka Bičkoviča pieņemtajos spriedumos vērojamas zināmas dīvainības, tostarp, iztiesājot kādu izspiešanas lietu, kurā apsūdzētos, kam Rīgas apgabaltiesa piespriedusi reālu cietumsodu, AT attaisno. Tiesnesis Bičkovičs, komentējot spriedumu, žurnālistiem skaidro, ka lietā esošais ieraksts, kur dzirdams, kā cietušajam tiek teikts, " uzmetīsim uz galvas ķieģeli", " nodedzināsim māju" nav jāvērtē kā draudi, bet vispārējs brīdinājums. Tātad nevis rekets, bet gan " uzbāzīgs piedāvājums", kas nav krimināli sodāms.

Tāpat Bičkovičam neesot AT vadītāja darbā nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam un savulaik esot bijušas problēmas ar pilsonības iegūšanu, norāda "Nekā personīga".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit