Ukrainas krīzē uzvarētāju nebūs, atzīst Rinkēvičs  (4)

Uz jautājumu, vai Ukrainai ir divas dvēseles, Rinkēvičs norādīja, ka tā ir valsts ar milzīgu potenciālu, kurai lēmumi jāpieņem bez iejaukšanās no ārpuses, piebilstot, ka pašlaik 53% ukraiņu vēlas pievienoties ES.

Jautāts, vai Eiropa nerīkojās pārāk uzstājīgi, lai Ukraina uzsāktu iestāšanās sarunas, Rinkēvičs norādīja, ka pēc lēmuma pieņemšanas par sarunu uzsākšanu ar Ukrainu sekoja Krievijas spiediens, kam savukārt sekoja toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmums atlikt sarunas. "Ukraiņi saprata, ka zaudē savu pēdējo iespēju un pašlaik situācija ir sasniegusi to punktu, pēc kura uzvarētāju nebūs," sacīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs noliedza apgalvojumu, ka Ukrainas ekonomika ir pārāk saistīta ar Krieviju, lai nespētu ātri veikt nepieciešamās pārmaiņas, kādas Latvija veica deviņdesmito gadu sākumā. Viņš uzsvēra, ka tolaik lielākā daļa Latvijas industrijas bija saistīta ar Padomju Savienību, taču bija nepieciešams zināms laiks, lai īstenotu ekonomiskās reformas un izveidotu jaunus tirdzniecības ceļus.

"Padomju laikos mums bija ievērojamas militārās rūpnīcas, tagad to vairs nav. Mēs mācījāmies no savas pagātnes un sapratām, ka tikai dalība ES un NATO mums spēs sniegt nepieciešamo stabilitāti," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, vai Maskava varētu kā ieganstu izmantot Latvijā dzīvojošo minoritāšu aizstāvēšanu, Rinkēvičs norādīja, ka Latvijā minoritātes bauda daudz lielāku politisko brīvību nekā Krievijā, tomēr, neskatoties uz to, ir iespējams novērot Maskavas mēģinājumus izmantot etnisko jautājumu.

"Šo desmit gadu laikā, kopš esam ES, krievu minoritāte ir izjutusi tos ieguvumus, kurus sniedz dalība savienībā," uzsvēra Rinkēvičs, kā piemēru minot pārvietošanās brīvību. Viņš medijam gan atzina, ka krievu kopienās atšķiras viedokli par Krievijas manevriem Krimā, norādot, ka šajā ziņā lielu lomu spēlē Krievijas mediji.