Fon Luciuss šogad sarakstījis grāmatu vācu valodā par Baltijas valstīm "Trīs Baltijas ceļi: Lietuva, Latvija, Igaunija - sabradātas un augšāmcēlušās", kurā apraksta Baltijas valstu jaunāko laiku un senāku vēsturi, pievērsdamies teju visām dzīves šķautnēm. Pa nodaļai atvēlēts gan Igaunijai kā jauno tehnoloģiju zemei, kas bija "pirmā valsts pasaulē, kur pilsoņi varēja nobalsot vēlēšanās no saviem mājas datoriem", gan Nobela prēmijas literatūrā laureātei Vizmai Belševicai, kurai pašmāju sabiedrībā bija "gandrīz popzvaigznes statuss", gan enerģētikas milžu cīniņiem par "Mažeiķu naftu" Lietuvā, gan baltvācu liktenim un latviešu "augošajai pašapziņai".
"Nav nekā cita, kas kopš atbrīvošanās no Maskavas varas būtu nodarbinājis Latvijas politiku un sabiedrību vairāk kā attiecības starp Latviju un Krieviju un latviešiem un krieviem," par Latviju raksta fon Lūciuss.
Viņš arī secina, ka "vēl vairāk nekā Lietuva un Igaunija Latvija ir tilts starp ziemeļiem un dienvidiem, rietumiem un austrumiem, kas to dažkārt padara par bezprofila vidus zemi, kurai savs ceļš vēl meklējams".
"Arī Lietuvai ir daudz neskaidrību ar savu identitāti. Tomēr Lietuva kā zeme stipri rūpējas par to, kas notiek valstīs tai blakus. Pat vairāk nekā par ES valstīm tā interesējas par Baltkrieviju, Ukrainu un citām zemēm līdz pat Gruzijai," pamato Luciuss. Viņaprāt, Lietuvai ir "vēsturiska sajūta", ka šis virziens ir tās ārpolitiskais smaguma punkts.
Savukārt Igaunija ir stipra tehnoloģiju nācija, kas lūkojas Somijas un Ziemeļeiropas virzienā. Tā pat ir vairāk ziemeļnieciska nekā baltiska. Latvijai nav ne viena, ne otra no šiem elementiem. Tai drīzāk ir tilta funkcija austrumu virzienā." Fon Lūciuss gan uzsver, ka tā nebūt neesot kritika - tikai konstatējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
