Foto: LETA
Valdība neiebildīs pret iespēju personai pasē norādīt savu tautību un līdz nākamā gada februārim sagatavos nepieciešamos normatīvu grozījumus.

Ministru kabinets otrdien izskatīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vēstuli ar ierosinājumu noteikumos paredzēt, ka pēc personas vēlēšanās pasē tiek iekļauta informācija par personas tautību. Valdība neiebildīs pret attiecīgu grozījumu sagatavošanu Personu apliecinošu dokumentu noteikumos. Grozījumus uzdots sagatavot Iekšlietu ministrijai un līdz 2013.gada 1.februārim iesniegt izskatīšanai valdībā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti iepriekš nolēma lūgt Ministru kabinetu atrisināt strīdu par tautības ieraksta atjaunošanu pasē un paredzēt pilsoņiem un nepilsoņiem iespēju izvēlēties, vai pasē ierakstīt savu tautību.

Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) portālam "Delfi" pastāstīja, ka jau iepriekš, līdz šā gada pavasarim, Ministru kabineta noteikumi paredzēja iespēju izvēlēties pasē ierakstīt tautību, un nu to varētu atjaunot.

Ja Ministru kabinets piekristu grozīt šos noteikumus, tas būtu daudz ātrāks un vienkāršāks risinājums, nekā virzīt skatīšanai Saeimā Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzot to pašu - atjaunot iespēju par tautības ierakstu pasē.

Jau vēstīts, ka NA atkārtoti uzstājusi uz likuma grozījumiem, kas paredzētu iespēju pēc izvēles norādīt pasē savu tautību. Jautājums par iespēju norādīt pasē tās īpašnieka tautību ir viena no NA prioritātēm. Tas neesot pretrunā ar likumdošanas praksi.

Saeima 25.oktobrī pēc ilgām un asām debatēm noraidīja NA deputātu iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzēja iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību.

Līdz šā gada pavasarim pasē pēc izvēles varēja ierakstīt tautību, taču šo iespēju svītroja. Toreiz tika skaidrots, ka tautības ieraksts ir personas aizsargājamie dati, tas varētu apgrūtināt dokumentu pārbaudi uz robežām, jo daudzviet pasaulē pasi uztver kā piederību valstij, nevis etniskās izcelsmes apliecināšanas dokumentu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!