Saeima ceturtdien uzdeva Ministru kabinetam (MK) izvērtēt iespēju 2014.gadā no 75% līdz 90% palielināt C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensāciju, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Uzdevums valdībai seko pēc 13 600 Latvijas pilsoņu iesniegtā kolektīvā iesnieguma "Par dzīvi bez C hepatīta". Iesniegumā uzsvērts, ka pacienta medikamentu kompensācijas līdzmaksājums patlaban ir no 117 līdz 218 latiem mēnesī, un liela daļa saslimušo atsakās no ārstēšanās līdzekļu trūkuma dēļ.
Šādā situācijā apdraudēti ir ne vien inficētie, bet arī pārējā sabiedrība, jo vīruss ir īpaši noturīgs un viegli pārnesams ar niecīgāko asins kontaktu pat ikdienišķu sīku traumu gadījumos.
Patlaban valsts simtprocentīgi kompensē zāļu izdevumus trūcīgām personām, bet par 75% - pārējiem pacientiem.
Iepriekš par kolektīvā iesnieguma virzību atbildīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija viedokli par iespēju valstij pilnībā segt izdevumus par medikamentiem C hepatīta ārstēšanai bija lūgusi Veselības ministrijai (VM).
Viena C hepatīta pacienta ārstēšanai nepieciešamo zāļu izmaksas mēnesī vidēji ir 600 lati, un ārstēšanas izmaksu kompensācijas apmēra palielināšanai nepieciešams papildu finansējums, teikts VM atbildes vēstulē. Ministrija arī norāda, ka medikamentu izmaksu kompensācija pilnā apmērā īsā laika periodā nevar ievērojami ietekmēt sekundāri inficēto skaita samazināšanu sabiedrībā.
Ar C hepatīta vīrusu Latvijā patlaban inficējušies vairāk nekā 40 000 cilvēku, un ir vērojama satraucoša tendence palielināties gan hroniskā hepatīta, gan arī no jauna diagnosticēto pacientu skaitam, pausts kolektīvajā iesniegumā Saeimai.
Kolektīvais iesniegums par izmaiņām C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensācijās Saeimā iesniegts šī gada 9.janvārī, pamatojoties uz grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju pilsoņiem vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot 10 000 parakstus.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
