Valdības veidošana: nozares vēl nav sadalītas; vienoties cer līdz piektdienas rītam

Par to pēc trīs partiju – "Vienotības", Zatlera reformu partijas (ZRP un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK - tikšanās sacīja tagadējais valdības vadītājs un nākamās valdības premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (V).

Partiju pārstāvji izvairīgi komentēja, kādas nozares varētu nonākt to pārziņā. Dombrovskis vien atgādināja, ka "Vienotība" jau pirms vēlēšanām paudusi, ka premjeram, finanšu un labklājības ministriem būtu jānāk "vienā paketē", jo Labklājības ministrija atbild par divām trešdaļām no valsts budžeta – sociālo budžetu,

Savukārt Zatlera reformu partija esot izteikusi interesi par Izglītības un zinātnes ministriju, un kā ministra amata kandidāts izvirzīts sociālantropologs Roberts Ķīlis, ko abi koalīcijas partneri respektē, sacīja premjers. Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš atzina, ka Nacionālajai apvienībai viena no prioritātēm bija izglītība, taču partija respektēs vienošanos par koalīcijas izveidi, kur šī nozare tiek nodota ZRP. Tomēr VL-TB/LNNK prioritāti par "zaļo ekonomiku" un "zaļo enerģiju" Nacionālā apvienība vēlēsies ierakstīt deklarācijā.

Gan Dombrovskis, gan ZRP valdes priekšsēdētājs, eksprezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka būtisks kritērijs ministru izvēlē būs profesionalitāte.

Dombrovskis uzsvēra, ka svarīgi arī, lai ministra amata kandidātiem būtu laba reputācija un sabiedrības uzticība. Tas nenozīmējot, ka vēlēšanās nekandidējušie vai Saeimā neievēlētie par ministriem nevarēs kļūt, bet Saeimas vēlēšanās kandidējušajiem svarīgs kritērijs būs, cik daudz vēlētāju plusu vai svītrojumu tie saņēmuši, klāstīja premjers.

Savukārt Zatlers uzsvēra, ka partijām būtu jāīsteno princips, kas ierakstīts Satversmē – valdību veido Ministru prezidenta aicinātie ministri -, tāpēc būtu jāļauj Dombrovskim novērtēt kandidātu profesionalitāte un viss nebūtu jāatstāj lemšanai tikai partiju valdēm.

Tāpat Zatlera ieskatā atbildība par ministrijām būtu jāuzņemas tai partijai, kurai ir detalizēti izstrādāta programma konkrētajā nozarē, un tikai tad būtu jālemj par konkrētu kandidātu. Tāpat svarīgs kritērijs būs arī spēja sastrādāties ar premjeru, norādīja Zatlers.

Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka Nacionālā apvienība jau pirms vēlēšanām bija nosaukusi pilnu ministru kandidātu sarakstu. Bērziņš pats gan tajā bija nominēts par premjeru, taču, jautāts, vai tāpēc viņš uz amatiem valdībā nepretendē, viņš uzsvēra, ka jautājums vēl neesot skatīts, bet nepieciešamības gadījumā par to lemšot Nacionālās apvienības valde.

Dombrovskis arī atzina, ka pašreizējo ministriju skaitu – 13 - nav plānots mainīt, iespējama gan funkciju pārdale, piemēram, izveidojot jaunu valsts uzņēmumu pārvaldes modeli. Izskanējusī premjera un ministru skaita sadales formula "6 - 5- 3" var "nostaigāt pluss mīnus par vienu ministru", atzina Dombrovskis.

Dombrovskis arī uzsvēra, ka līdz pirmdienas rītam būs jāpabeidz darbs pie valdības deklarācijas, tāpēc ir svarīgi, lai jau piektdien būtu zināmi ministri, un šis darbs turpināsies arī nedēļas nogalē

Savukārt Bērziņš uzsvēra, ka valdības deklarācijas veidošanas laikā piesaistīs arī "nevalstiskus partnerus" – valdības sociālos un sadarbības partnerus.

Partiju līderi neatklāja, kurš spēks varētu atbildēt, piemēram, par tieslietu, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības nozari. Bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tieši neatbildēja, vai vēlētos šo amatu ieņemt vēlreiz, vien norādot, ka oficiāli šim amatam VL-TB/LNNK nominējusi bijuši TM parlamentāro sekretāri Baibu Broku.

Savukārt par Satiksmes ministriju Zatlers atzina: "mēs neslēpjam, ka satiksmes jomā mums nav sevišķi attīstīta programma", netieši norādot, ka uz šīs ministrijas vadīšanu ZRP nepretendē.

Par sarunām informēti avoti no ZRP portālam "Delfi" uzsvēra, ka partijai nav izstrādātās programmas satiksmes, tieslietu un veselības nozarēs. Tāpēc partija nepretendē uz šo nozaru vadību, un ZRP iekšienē pausta neizpratne, kāpēc Tieslietu ministriju tai "sarunās mēģina iespēlēt", pieļaujot gan, ka tā varētu būt taktika, lai vēlāk ministru portfeļu sadalījumu argumentētu ar to, ka ZRP no šīm ministrijām pati atteikusies.

Tāpat ZRP pārstāvji arī uzsvēra, ka sarunās neinteresējās par Saeimas priekšsēdētāja posteni, taču partneri paši mudinājuši ZRP to uzņemties. Zatlers, kurš politikas kuluāros minēts kā iespējamais Saeimas spīkers, žurnālistiem vien atzina, ka šādu iespēju viņš nevarot "ne apstiprināt, ne noliegt".

Jau ziņots, ka pirmdienas vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību.

Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.

Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.