'Vienotība', ZRP un VL-TB/LNNK paraksta reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos

Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem – "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" – netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V),šie spēki paliks opozīcijā.

Vienošanos par koalīciju parakstīja premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (V), ZRP valdes priekšsēdētājs, eksprezidents Valdis Zatlers, "Vienotības" līdere 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kā arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.

Zatlers, skaidrojot, kāpēc ZRP piekritusi atkāpties no savas pozīcijas par SC aicināšanu koalīcijā, sacīja, ka partija dibināta trīs mērķiem - reformu īstenošanai, naudas varas mazināšanai politikā un sabiedrības saliedēšanai. Tāpēc ZRP atbalstījusi pēc iespējas plašākas koalīcijas – gan tādas, kurā darbotos četras partijas, gan trīspartiju koalīciju, kurā ar ZRP un "Vienotību" darbotos arī SC. Diemžēl mēģinājumi izveidot šādas koalīcijas nav izdevušies, tāpēc ZRP atlika tikai divas iespējas – palikt opozīcijā, kas nebūtu godīgi pret ZRP vēlētajiem, vai arī mēģināt īstenot reformas koalīcijā ar "Vienotību" un VL-TB/LNNK, skaidroja Zatlers.

Zatlers norādīja, ZRP guva pārliecību, ka tās mērķi arī šajā koalīcijā tiks sasniegti, jo visas trīs partijas paudušas atbalstu ZRP programmā minētajām reformām. Tāpat vienošanās tekstā nostiprināts princips, ka nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevarēs pieņemt, pārbalsojot ZRP ar balsu vairākumu.

Zatlers atzina, ka arī šāds veto ir labs instruments, lai panāktu reformas. Savukārt Dombrovskis norādīja, ka šāda prakse neesot Latvijas politikā pilnībā jauna, jo līdzīgs punkts bija arī laikā, kad "Jaunais Laiks" strādāja Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītajā valdībā.

Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrots, ka VL-TB/LNNK, lai gan atbalsta visiem pieejamās augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu, vienlaicīgi iestājas par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu", tāpat VL-TB/LNNK piekrīt, ka neviena etniska vai sociālā grupa nevar tikt uzskatīta par Latvijas okupāciju un tās sekām, tomēr tā vienlaikus apzinās, ka Latvijas iedzīvotāju vidū var būt cilvēki, kuru atbildība par šīm sekām nav noliedzama.

Vienošanās tekstā arī paredzēts nodrošināt "iespējas ikvienam iedzīvotājam saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu", tai skaitā saglabāt iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts finansētajās skolās, kas īsteno mazākumtautības izglītības programmas. Savukārt Nacionālā apvienība "respektē koalīcijas partneru atšķirīgo viedokli", tomēr saglabā pārliecību, ka "Latvijas sabiedrības saliedētībai ilgtermiņā būtisks priekšnoteikums ir pakāpeniska valsts mācību iestāžu pāreja uz mācībām valsts valodā"

Savukārt dokumentā minēto, ka tiks atvieglota pilsonības iegūšana nepilsoņu bērniem, VL-TB/LNNK saprot tikai kā formālu šķēršļu likvidēšanu, vienlaikus noraidot ideju par automātisko pilsonības piešķiršanu

Vaicāta, kā koalīcijas partneri saprot šādu Nacionālās apvienības pievienoto dokumentu, Āboltiņa norādīja, ka "Nacionālajai apvienībai nav jāatsakās no savas programmas", savukārt Dzintars atzina, ka šajā koalīcijas modelī "droši vien nav ideālākā iespēja īstenot mūsu programmu", tomēr VL-TB/LNKK grib palikt uzticīga saviem principiem.

Vienošanās tekstā arī minēts, ka šīs koalīcijas izveidošanu neviens "nedrīkst uzskatīt par kādas politiskās partijas vai partiju apvienības uzvaru vai zaudējumu". Tomēr Dzintars pēc dokumenta parakstīšanas žurnālistiem sacīja, ka "ir sasniegts pamatuzdevums – un nākamajā valdībā nebūs "Saskaņas centrs"".

Dombrovskis un Zatlers gan šādai Dzintara nostājai publiski nepiekrita. Dombrovskis uzsvēra, ka galvenais panākums ir reformu un tiesiskuma labēji centriskās koalīcijas izveidošana. Dombrovskis īpaši uzsvēra tiesiskuma stiprināšanu, bet Zatlers atbildes vietā citēja vairākus punktus no dokumenta sadaļas ar nosaukumu "Atbalsts reformām".

Dokumentā arī uzsvērta naudas varas mazināšana politikā, norādīts, ka cīņa ar to neaprobežosies "tikai ar oligarhu ietekmes izskaušanu parlamentā vai valdībā".

Lūgts komentēt, vai ir pārliecināts, ka šajā valdībā nav oligarhu ietekmes, Zatlers norādīja - "mēs darīsim visu, lai tas tā būtu", un uzsvēra, ka "darbi parādīs visu". Tomēr viņš atturējās atbildēt, vai pārliecināts arī par koalīcijas partneriem, sakot, ka tiem būtu jāatbild pašiem.

Dombrovskis uzsvēra, ka "Vienotības" viens no galvenajiem uzdevumiem bija tiesiskuma stiprināšana, savukārt Gaidis Bērziņš klāstīja, ka vēl TB/LNNK savulaik 2007.gadā nākusi ar iniciatīvu par partiju finansēšanu no valsts budžeta, kā arī uzsvēra, ka "aiz mums nestāv oligarhi šobrīd".

VL-TB/LNNK iepriekš aicināja uz plašu "latvisko partiju" koalīciju, kurā būtu arī Zaļo un Zemnieku savienība, ar kuru ZRP negrib sadarboties tieši oligarhu ietekmes dēļ. Bērziņš to komentējot norādīja – ja šāds jautājums būtu aktuāls, uz to būtu jāskatās "caur plašāku tiesiskuma prizmu", bet šobrīd tas nav aktuāls.

Topošā koalīcija arī paudusi atbalstu starptautisko aizdevumu atbalsta programmas turpināšanai un eiro ieviešanai 2014.gadā, apstiprināja Dombrovskis. Par amatu sadalījumu valdībā pirmdien nav runāts, tomēr vienošanās tekstā norādīts, ka nozīmīgu Saeimas komisiju vadība tiks uzticēta arī opozīcijas partiju pārstāvjiem.

Dokumentu parakstījušās partijas pauž pārliecību, ka, uzlabojot pārstāvības demokrātiju parlamenta darbā, var ievērojami mazināt destruktīvas opozīcijas riskus parlamentā. No dokumenta arī izņemta iepriekš "Vienotības" un ZRP apstiprinātā apņēmība, ka ministri nepiedalīsies pasākumos, kas saitīti ar 16.martu un 9.maiju. Tā vietā dokumentā iekļauts punkts, ka "ekstrēmisms nav pieļaujams", solot nosodīt jebkurus ekstrēmisma izpausmes jebkuras partijas biedru rīcībā, kā arī pausta apņēmība nekavējoties atbrīvot amatpersonas, kas pārkāps valstiski akceptējamas normas, divdomīgi izturēsies pret ekstrēmām idejām vai notikumiem.

Jau ziņots, ka pirmdien pievakarē ZRP un "Vienotības" sanāksmei tika izsludināts neliels pārtraukums, lai sarunām pieaicinātu Nacionālās apvienības pārstāvjus. Vēlāk pārtraukumu paņēma Nacionālā apvienība, lai sasauktu valdes sēdi.

Trešā partnera meklēšanu gan ZRP un "Vienotība" sāka jau pirmajās dienās pēc 11.Saeimas vēlēšanām, tomēr vienošanos nepanāca, un vēlāk katrai partijai izveidojas atšķirīgais viedoklis par trešo partneri - ZRP uzskatīja, ka jāveido koalīcija ar SC, bet "Vienotības" valde pārliecināta, ka koalīcijā jāaicina Nacionālā apvienība. Redzot, ka sarunas nonāk strupceļā, "Vienotība" piedāvāja plašāku "saliedētības koalīciju" no visām četrām parijām, tomēr "Saskaņas centrs" (SC) un VL-TB/LNNK pozīcijas sarunās izslēdza šāda modeļa iespēju. Pēc tam ZRP un "Vienotība" atgriezās pie trešā partnera meklējuma.