Foto: F64
Zatlera reformu partija un "Vienotība", kurām kopā 11.Saeimā būs 44 no 100 deputātu mandātiem, veidos kopīgas ekspertu grupas par ekonomikas, tiesiskuma un humanitārajiem jautājumiem, kuras strādās arī pie nākamās valdības deklarācijas. Tāpat partijas šonedēļ turpinās trīspusējās sarunas gan ar Nacionālo apvienību, gan ar "Saskaņas centru", bet kopīgu bloku pagaidām neviedos.

"Vienotības" sarunvedējs, premjers Valdis Dombrovskis pēc otrās tikšanās ar ZRP pārstāvjiem pastāstīja, ka otrdien abas partijas deleģēs ekspertu grupu vadītājus, kas strādās pie trīs jautājumu blokiem – ekonomikas un finanšu; tiesiskuma un drošības; izglītības un kultūras jautājumiem.

Šīs grupas strādās arī pie valdības deklarācijas un apspriedīs strīdīgos jautājumus par augstākās izglītības reformu un nodokļu politiku, jo, piemēram, "Vienotība" iebilst pret pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmju atcelšanu, ko rosina ZRP.

Šonedēļ notiks arī sarunu raundi trijatā – vispirms "Vienotība" un ZRP tiksies ar Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK, kas 11.Saeimā ieguva 14 vietas, bet pēc tam arī ar SC, kas vēlēšanās uzvarēja un ieguva 31 deputātu mandātu. Savukārt piektdien "Vienotība" ar ZRP atkal tiksies divatā.

Gan ZRP vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers, gan "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šobrīd privilēģijas nav piešķirtas nevienam potenciālajam trešajam partnerim.


Ābotliņa arī noliedza, ka "Vienotības" valdē būtu dota priekšroka Nacionālajai apvienībai, apgalvojot, ka šāds jautājums netika izskatīts.

Āboltiņa arī noliedza medijos izskanējušos pieļāvumus, ka "Vienotība" varētu palikt opozīcijā, ļaujot ZRP veidot valdību tikai divatā ar SC. Viņa uzsvēra: "Mēs apzināmies, ka esam varas partija, esam solījuši vēlētājiem strādāt, un to arī darīsim."

Lai gan publiski izskanējušas partiju vēlmes par pārraugāmajām nozarēm, piemērām, ZRP vēlme vadīt Finanšu, Izglītības un Reģionālās attīstības ministrijas, potenciālie koalīcijas partneri par atbildības sfērām vēl nav runājuši, apgalvoja Dombrovskis.

Savukārt Zatlers skaidroja, ka "Ekonomistu apvienības 2010" vērtējumā ZRP un "Vienotības" programmas atzītas par labākajām "ar lielu atrāvienu", tāpēc šobrīd abas partijas ir tās, kas veido ekspertu grupas, kas izstrādās valdības deklarācijas pamatu, un diskusijās arī noskaidros, kurai partijai ir labāks piedāvājums konkrētai nozarei.

Abas partijas atgādināja, ka tām ir savs premjera amata kandidāts, un Āboltiņa piebilda, ka, saskaitot vēlēšanās iegūtos plusus un svītrojumus, pierādījies sabiedrības atbalsts Dombrovskim.

Zatlers uz to norādīja, ka lielu plusu skaitu saņēma katras partijas premjera amata kandidāts, arī ZRP virzītais Edmunds Sprūdžs, un viens no SC premjera amata kandidātiem Jānis Urbanovičs, kas nozīmē,- katra politiskā spēka vēlētājs atbalsta tā izvirzīto premjeru.

Zatlers arī uzsvēra, ka šobrīd notiekošās sarunas ir ļoti nopietns process, un "mēs nesteidzamies", tomēr, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš nākamnedēļ būs atgriezies no vizītes ASV, "mums būs ko viņam teikt". Zatlers arī uzsvēra, ka aizvien skaidrāk iezīmējas iespēja, ka valdību veidos trīs partijas.

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem 11.Saeimas vēlēšanu rezultātiem SC ieguva 31 mandātu, ZRP - 22, "Vienotība" - 20, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 deputātu vietas.

Zatlera Reformu partija (ZRP) svētdien pirmajā sarunā par iespējamo koalīciju 11. Saeimā ar "Vienotību" pārrunāja programmatiskos jautājumus un sarunas vēl turpinās, taču par bloka veidošanu abi politiskie spēki svētdien nevienojās.

Turpinot sarunas par iespējamo valdības koalīcijas veidošanu, pirmdien "Saskaņas centrs" (SC) ar Zatlera reformu partiju (ZRP) secinājušas, ka abiem spēkiem ir daudz saskarsmes punktu jautājumos par politiskās sistēmas reformu un ekonomiku, bet pretrunas ekonomikas jomā nav nepārvaramas un par tām turpināsies sarunas. SC arī rosina valdības deklarācijā ierakstīt, ka "Latvijā nav okupantu", pret ko ZRP neesot iebildumu.

"Vienotība" un SC sarunās secinājuši, ka tiem nav nepārvārāmu pretrunu jautājumos par ekonomiku, tiesiskumu un arī Latvijas valsts pamatiem. Abi spēki arī neiebilst deklarācijā iekļaut punktu, ka Latvijā nav okupantu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!