Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) trešdien izbeidza tiesvedību tā dēvētajā "referendumu lietā", kurā tika vērtēta referendumu ierosināšanas kārtība par konstitūcijas grozījumiem. Jautājums ST dienaskrārtībā nonāca šā gada sākumā, kad tika vākti paraksti referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

ST trešdien pieņemtajā lēmumā sniegusi atbildi uz lietā vērtēto jautājumu par to, kam īsti ir tiesības vērtēt, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts, norādot: to var darīt gan Valsts Prezidents, gan Centrālā Vēlēšanu Komisija. (CVK).

Tāpat ST definējusi, ko nozīmē "pilnībā izstrādāts likumprojekts" un atzinusi - tas vien, ka likumprojektu nepieciešams skaidrot, vēl nenozīmē, ka tas nav pilnībā izstrādāts.Jau patlaban ir noteikti kritēriji, kam likumprojektam jāatbilst, lai to atzītu par izstrādātu pilnībā.

Ar trešdien pasludināto lēmumu apmierinātas bija abas puses.

Pieteicēju advokāts Jānis Kārkliņš žurnālistiem atzina, ka šādu spriedumu ir gaidījis, taču vēl izvērtēs tā motivāciju. Viņš arī atzina, ka spriedums būs pienesums konstitucionālo vērtību stiprināšanā.

Savukārt Saeimas interešu aizstāvis Gunārs Kusiņš žurnālistiem norādīja, ka no trešdien pasludinātā sprieduma dažādas atziņas varētu gūt tie, kuri plāno referendumu par eiro ieviešanu.

"Man kā Saeimas pārstāvim ir jābūt gandarītam," pēc sprieduma sacīja Kusiņš, norādot, ka atbildētāji uzskatīja - šajā lietā tiesvedība ir izbeidzama. Saeimas pārstāvis atzina, ka šis spriedums varētu būt nozīmīgs tālākos strīdos.

Tiem, kuri izteikušies par iespēju rīkot tautas nobalsošanu eiro ieviešamas jautājumā, Kusiņš ieteica trešdienas ST spriedumā pameklēt derīgas atziņas.

Kusiņš bilda, ka spriedumā vēlreiz apstiprinātas CVK pilnvaras likumprojektu vērtēšanā, kā arī Valsts prezidenta tiesības vērtēt vai likumprojekts ir "pilnībā izstrādāts". Tiesa gan spriedumā nav norādījusi, kā prezidents to var darīt, taču tādas norādes ST arī nav jāsniedz, pauda Kusiņš.

Kā trešdien pieņemtajā lēmumā norādījusi ST, jau šobrīd ir iespējams izsecināt, kādām prasībām ir jāatbilst pilnībā izstrādātam likumprojektam, piemēram, tam ir jābūt noformētam likumprojekta veidā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām, tas nevar paredzēt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami un, saskaņā ar likumības principu atzīstams, ka par pilnīgi izstrādātu nav atzīstams likumprojekts, kas tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām.

ST atzinusi: lai arī apstrīdēto normu tekstā vārdi "pilnīgi izstrādāts" tiešā tekstā likumos nav ietverti, tas nenozīmē, ka šīs normas paredz Valsts prezidenta un Saeimas tiesības virzīt tālāk "jebkuru" vai "jebkādu" vēlētāju iesniegtu likumprojektu. ST atzinusi, ka nav pamatots pieteikuma iesniedzēju pieņēmums, ka prasība "pilnīgi izstrādāts" apstrīdētajās normās neesot paredzēta.

Tiesa arī norādījusi, ka deputāti bija lūguši vērtēt apstrīdēto normu iztulkošanas un piemērošanas jautājumus, taču tādu jautājumu izskatīšana nav piekritīga ST. Arī pieteikuma autoru juridiskais pamatojums ir balstīts uz kļūdainiem pieņēmumiem par valsts institūciju funkcijām un pienākumiem un uz apstrīdēto normu iztulkošanas un piemērošanas jautājumiem, tāpēc tiesvedība lietā ir izbeidzama.

ST arī secinājusi, ka konkrētas valsts institūcijas, kurām ir pienākums vērtēt vēlētāju iesniegtus likumprojektus, kā arī šajā sakarā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroles mehānisms ir paredzēts Satversmē, likumā Par CVK un Tautas nobalsošanas likumā. ST, izskatot lietas materiālus un uzklausot lietas dalībniekus, noskaidroja, ka ka CVK kompetencē ietilpst vērtēšana, vai likumprojekts atbilst prasībai "pilnīgi izstrādāts", un šī vērtēšana notiek arī praksē.

Bez tam valsts institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā, līdz ar to nav pamatots deputātu pieņēmums, ka nevienai vēlētāju likumdošanas iniciatīvas norises procedūrā iesaistītajai valsts institūcijai neesot paredzētas tiesības un pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstību Satversmes prasībām vai neesot paredzēts valsts institūciju pieņemto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanas mehānisms.

ST arī atzinusi: ja Valsts prezidents nepiekrīt CVK viedoklim par likumprojekta atbilstību kritērijam "pilnīgi izstrādāts", viņam "jāgādā par to, lai tiku ievērotas Satversmes normas un principi". Līdz ar to ir nepamatots ir arī pieteikuma autoru viedoklis, ka referendumu rosināšanas likums Valsts prezidentam uzliek par pienākumu virzīt uz Saeimu izskatīšanai arī tādu likumprojektu, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta.

Jau vēstīts, ka ST lietu ierosināja pēc tam, kad šā gada sākumā ar pieteikumu tiesā vērsās 30 Saeimas deputāti, tostarp, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.

Deputāti pieteikumā ST pauda uzskatu, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājums par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts. Deputāti norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei tiktāl, cik tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.

Savukārt Saeima nepiekrita deputātu viedoklim, norādot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei un iebilda uzskatam, ka apstrīdētajās normās neesot paredzēta procedūra, kādā valsts institūcijas izvērtē vēlētāju iesniegtus likumprojektus un ka apstrīdētās normas pieļaujot tautas nobalsošanas rīkošanu par likumprojektiem, kas neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. ST vērtēja, vai Satversmei atbilst likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normas, kas noteic, gadījumus, kad likumprojekts vai izmaiņas Satversmē nododamas tautas nobalsošanai un nosaka, Valsts prezidents nodod skatīšanai Saeimā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, ja to parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita.

ST vērtēja, vai abas iepriekšminētās normas - likuma 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa - atbilst Satversmē definētajiem Latvijas valsts pamatprincipiem, kas noteic, ka Latvijā vara pieder tautai, valsts teritoriālās robežas, karogu, un dod latviešu valodai valsts valodas statusu, kā arī 6.pantam par Saeimas ievēlēšanas kārtību.

Tāpat tika vērtēta abu apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 78.pantam, kas dod tiesības mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!