Pēc viņa teiktā, tas pat ir paredzēts likumā, taču netiek pildīts. "Pašlaik pašvaldību likumā ir noteikts, ka Rīgai no valsts būtu jāsaņem papildus finansējums par galvaspilsētas funkciju nodrošināšanu, taču realitātē tas netiek darīts. Uzskatu, ja tiktu sakārtots šis jautājums, tad atrisinātos arī daudzi citi jautājumi, kas ir saistīti ar Rīgas mēģinājumiem palielināt tās ieņēmumus, tostarp diferencējot sabiedriskā transporta cenas Rīgā deklarētiem un nedeklarētiem iedzīvotājiem," sacīja Jaunsleinis.
Viņš arī norādīja, ja tiktu ievērots likumā noteiktais, tad, iespējams, arī atsevišķa Rīgas likuma izstrāde, kas regulētu Rīgas attiecības ar valsti, vairāk nebūtu tik būtiska. "Domāju, ja tiktu pildīti iepriekš pieņemtie likumi, tad arī speciāls Rīgas likums nebūtu tik būtisks. To varētu veidot tad, ja arī pēc pašreizējās kārtības skrupulozas ievērošanas būtu kādas problēmas," teica LPS priekšsēdētājs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka jautājums par to, ka valstij vajadzētu maksāt Rīgai par galvaspilsētas funkciju veikšanu, iepriekš vairākkārt ir bijis aktualizēts, taču kopš Rīga ir izstājusies no LPS, tas tiek darīts retāk.
LPS ir dibināta 1991.gada 15.decembrī. Savienības biedri ir 117 pašvaldības no 119 Latvijas pašvaldībām – astoņas republikas pilsētu un 109 novadu pašvaldības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
