Foto: PantherMedia/Scanpix
Tā dēvētajā Talsu traģēdijas lietā spēkā stājušies jau seši valstij nelabvēlīgi spriedumi, bet vēl desmit prasības ir dažādās iztiesāšanas stadijās, taču Iekšlietu ministrija (IeM), kura lietās ir atbildētāja statusā, negrasās aicināt prasītājus vienoties par iespējami mierizlīgumu.

Augstākās tiesas (AT) sniegtā informācija liecina, ka pērn galīgos spriedumus Talsu traģēdijas lietā piedzīvojušas sešas prasības. Kopumā valsts prasītājiem – cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem – izmaksājusi 207 843, 98 latus. Atbildētāji šajās lietās ir IeM un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet būtībā – valsts, jo nauda kompensāciju izmaksai tiek piešķirta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Augstākās tiesas dati liecina, ka pērn februārī Senāts atstāja negrozītu apelācijas tiesas spriedumu, ar kuru par labu cietušajam Andrim Zasam izmaksāti 100 000 latu. Šīs prasības sākotnējais apmērs bija trīs miljoni latu, ko no valsts vēlējās piedzīt Andris Zass, Aija Zasa un Artūrs Zass, taču tiesa to apmierināja daļēji, cietušā māsas un brāļa prasības noraidot.

Pērn februārī Senāts atstāja negrozītu vēl vienu apelācijas tiesas spriedumu, ar kuru traģēdijā meitu zaudējušajai Anitai Bērtelsonei no valsts budžeta piespriesti 20 000 latu par nodarīto morālo kaitējumu. Prasības sākotnējais apmērs bija 750 000 latu.
Hofmaņu ģimenes prasībā Senāts pērn oktobrī atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to stājās spēkā apelācijas instances spriedums un valstij Anitai un Aleksejam Hofmaņiem bija jāizmaksā 20 000 latu kompensācija, jo viņi Talsu traģēdijā zaudēja dēlu. Ģimene no valsts vēlējās piedzīt 1 250 000 latu.

Vēl 25 959,98 latu valstij jāmaksā Talsu traģēdijā cietušajam Vidim Vicinskim. Viņš par nodarītajiem miesas bojājumiem un ārstēšanos no valsts vēlējās piedzīt 100 000 latu, taču Senāts pērn oktobra beigās atstāja negrozītu iepriekšējās tiesu instances spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji.

Pērn 7.novembrī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību cietušā Toma Putna prasībā, un tā spēkā stājās spriedums, kurš cietušajam paredz izmaksāt 31 549 latu kompensāciju. Putns no valsts par sakropļojumu, morālo kaitējumu un ārstēšanos vēlējās piedzīt 101 588 latus.

Stājies spēkā arī spriedums, kurā no valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā par labu cietušajam Mārtiņam Bitem piedzīta 335 latu zaudējumu atlīdzība un 10 000 latu atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu. Šai lietā Senāts 7.decembrī atstāja negrozītu apelācijas tiesas spriedumu.

Galīgo spriedumu Talsu traģēdijas lietā vēl nav desmit prasībās, kuru kopējais apmērs veido 7 323 066 latus, liecina mediju arhīvi. Līdz šim pieņemtajos spriedumos dažādās tiesu instancēs šajās lietās pieteiktās prasības pilnā apmērā nav apmierinātas nevienā gadījumā, taču arī pilnībā noraidīto prasījumu nav.

Iekšlietu ministrijā portālam "Delfi" atzina, ka, neraugoties uz regulārajiem zaudējumiem tiesas procesos, ministrija neplāno risināt sarunas un slēgt vienošanās par izlīgumu ar prasītājiem, jo vienošanās ar Talsu traģēdijā cietušajiem esot atkarīga no personām, kuras ir cēlušas prasības par kompensāciju piedziņu. "Faktiski tiesā prasītāji uztur prasības pilnā apmērā," komentēja ministrijas pārstāvis Māris Zariņš.

IeM norādīja, ka gandrīz visos gadījumos tiesa tikai daļēji ir apmierinājusi Talsu traģēdijā cietušo prasījumus, kā piemēru minot vienu no šā gada spriedumiem, kurā no valsts piedzīti vien 15 000 latu, bet prasītāji bijuši ar mieru slēgt izlīgumu par 50 000 latu. Šai prasībā gan vēl nav galīgā sprieduma.

Ministrijā arī uzskata, ka izlīguma noslēgšana pēc būtības nepaātrinās iesniegto prasību izskatīšanu, jo arī izlīgums apstiprināms tiesā. "Turklāt jāņem vērā, ka valsts nodevas būtu jāmaksā tā vai tā [ir izlīgums vai nav]," skaidroja IeM.

Jautāti par tiesu izdevumiem, ministrijā atbildēja, ka IeM un VUGD tiesā ir pārstāvējuši ministrijas un VUGD juristi savu darba pienākumu ietvaros, tāpēc papildu izmaksas par juristu darbu no valsts puses nav bijušas. "Arī tiesas piespriestās valsts nodevas ir maksājums no valsts budžeta valsts budžetā," bilda ministrijā.

Tā dēvētā Talsu traģēdija notika 1997.gada 28.jūnijā Iekšlietu ministrijas rīkoto policijas un ugunsdzēsības svētku laikā, kad no gandrīz 20 metru augstuma nogāzās pacēlāja grozs ar bērniem. Notikuma vietā bojā gāja deviņi bērni, 21 guva smagus miesas bojājumus.

Kā tolaik vēstīja mediji, atsaucoties uz Valsts darba inspekcijas pausto, par galveno nelaimes iemeslu jāuzskata autopacēlāja pārslodze, jo "grozā atradās trīsdesmit cilvēki ar kopējo masu 1297 kg, kamēr pacēlāja pieļaujamā maksimālā slodze ir 350 kg".

Krimināllieta, kas tika ierosināta pēc negadījuma, četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī AT Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keiselis tika attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!