Vēlas veidot valdības darba grupu par civilmilitārām attiecībām iespējama konflikta gadījumā  (6)

Šādu lēmumu deputāti pieņēma, uzklausot sēdē pieaicināto mediķu stāstījumu par notiekošo Ukrainā, konkrēti, veselības aprūpes nodrošināšanu karadarbības laikā, kā arī ieteikumus uzlabojumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā.

Sēdē savā pieredzē dalījās ķirurgs Olafs Libermanis, kurš nesen bijis Ukrainā. Tāpat komisija uzklausīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāju Pēteri Apini.

Libermanis deputātiem stāstīja, ka gadījumā, ja sāktos karadarbība, Latvija ciestu milzīgus zaudējumus "veselības aprūpes haosa dēļ". Savā prezentācijā viņš norādīja, ka "mūsu medicīna daudzos gadījumos ir par daudz butaforiska, nevis funkcionāla".

Libermanis skaidroja, ka "Latvijai Ukrainas situācija būtu tas labākais variants", jo šajā Austrumu valstī nav izcēlies pilna mēroga konflikts. "Viņi stīvējas ap vienu pilsētiņu," pauda mediķis. Tomēr, ja starp Krieviju un NATO izceltos militārs konflikts, kas norisinātos Latvijas teritorijā, tiktu pielietota arī kara aviācija, un "tie būtu pavisam citi bojājumi", viņš piebilda.

Ķirurgs stāstīja, ka Latvijā ir izstrādāti dažādi Ministru kabineta noteikumi, kā rīkoties šādās situācijās, tomēr to funkcionalitāti var pārbaudīt tikai karš. Lai pārbaudītu to funkcionalitāti, jābūt plānam, noteica Libermanis. Viņš arī uzskata, ka Latvijas bruņotajiem spēkiem nepieciešama sava hospitāļu bāze, jo "uz civilo sektoru nevar īsti paļauties".

Ārsts arī stāstīja, ka Ukrainā 30-40% ievainoto tikuši zaudēti tādēļ, ka veselības aprūpē valda haoss. "Nav bijis žņauga, mediķi nav bijuši apmācīti," viņš teica.

Mediķis arī atsaucās uz deputātu Mārtiņu Šicu (LRA), kurš uzskata, ka Latvijā būtu jābūt kādai mobilai ātrās reaģēšanas vienībai, kura "cietušos vāktu ārā no drupām".

Tāpat uzmanība jāpievērš mediķu veselības stāvoklim, pārliecināts Libermanis. Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad ārsta veselības stāvoklis nav pietiekami labs, viņu nevar mobilizēt. Tāpat uzmanība jāpievērš mediķu prasmēm, jo, lai palīdzētu sašautam cilvēkam, nepieciešamas attiecīgas iemaņas.

Ķirurgs rezumējot norādīja, ka jādomā par mediķiem, materiāliem, administrāciju, dienestu mijiedarbību - "kurš ies drupās, kas sniegs palīdzību, kur vedīs, kāds būs aprīkojums." "Ja notiek konflikts uz Austrumu robežas un mēs zaudējam Daugavpili, Rēzekni, kādi ir šie evakuācijas ceļi, kas ir nākamās slimnīcas, uz kurām vest pacientus," uzsvēra mediķis.

Savukārt Apinis uzskata, ka valsts pakļautībā būtu jābūt reģionālām slimnīcām, tādām slimnīcām kā Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī un Liepājā. Tāpat nepieciešams precīzi definēt, "kādas ir mūsu iespējas katastrofas vai karadarbības apstākļos". Apinis arī atzīmēja, ka Latvijas slimnīcās vairs netiek veidotas lielas materiālās rezerves.

Deputāti, uzklausot sēdē pieaicinātos speciālistus, vienojās griezties pie valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (V) ar priekšlikumu izveidot šiem jautājumiem veltītu darba grupu - līdzīgi kā izveidota darba grupa bēgļu jautājumu risināšanai.

"Šai sastrādei ir jābūt - kas pieņems, kur vedīs. Lai būtu arī stratēģiskas rezerves slimnīcās. To var tikai valdības darba grupa," sacīja deputāts Romualds Ražuks (V).