VL-TB/LNNK joprojām nosoda Latvijas nepievienošanos aicinājumam atbildēt Krievijas informatīvajam karam  (42)

VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Dombrava pēc frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka Latvija ir viena no valstīm, kuru visvairāk skar propaganda no Krievijas puses. Tāpēc Latvija varēja pievienoties šim aicinājumam, lai skaidri parādītu, ka šī ir viena no mūsu prioritātēm prezidentūras ES Padomē laikā, un arī apliecinātu Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā.

"Mēs esam eksperti šajā jomā, un es domāju, ka šis bija jautājums, kur mēs varējām pieņemt izņēmumus. Ja ir jautājums par Sīriju vai Ziemeļāfriku - šajos jautājumos Latvijai tik tiešām nevajadzētu steigties ar kādu dokumentu parakstīšanu, bet šajā jautājumā tas bija nepieciešams," klāstīja Dombrava.

Politiķis piebilda, ka var saprast Ārlietu ministrijas (ĀM) taktiskos apsvērumus, bet tas neatsverot negatīvo signālu, ka šis nav Latvijai prioritārs jautājums. Turklāt arī sabiedrībai īsti neesot skaidrs, kāpēc Latvija nepievienojās šo četru valstu aicinājumam. Frakcijas sēdē pārrunāti arī citi jautājumi, kur, pēc VL-TB/LNNK domām, ĀM būtu jāpauž aktīvāka pozīcija, pastāstīja Dombrava. Piemēram, nacionālā apvienība sagaidītu aktīvāku rīcību, aktualizējot jautājumus, kas ierakstīti deklarācijās par Latvijas okupāciju, - par Latvijas arhīvu un kultūrvēsturisko vērtību atgūšanu no PSRS mantinieces. Ārlietu ministra atbalstu šim ierosinājumam nevarēja just, piebilda Dombrava.

Savukārt Rinkēvičs pēc frakcijas sēdes skaidroja, ka ES valstīs ir konceptuāls atbalsts tam, ka nepieciešams pretdarboties Krievijas propagandai, tomēr vēl būs ļoti daudz diskusiju gan par iespēju izveidot televīzijas kanālu krievu valodā, gan arī par priekšlikumiem, kas izteikti šo četru valstu dokumentā, gan arī citiem ierosinājumiem. Pēc Rinkēviča domām, nevajadzētu veidot "vēl vienu "Euronews" tipa kanālu", kur ir tikai ziņas un dokumentāli raidījumi. Ja ir vēlme aizraut skatītājus, jābūt līdzīgam konceptam, kāds ir arī Krievijas televīzijā, - izklaides raidījumi, ziņas, aktuālās diskusijas, piebilda Rinkēvičs.

Viņš neprognozēja, cik ātri varētu nonākt līdz galarezultātam saistībā ar pretdarbību Krievijas propagandai. Darbs sākies pavisam drīz, un pirmos rezultātus Rinkēvičs vēlētos redzēt Latvijas prezidentūras laikā ES.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK Saeimas frakcija iepriekš nolēmusi aicināt Rinkēviču sniegt argumentāciju par ĀM rīcību, neparakstot Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Lielbritānijas aicinājumu ES atbildēt uz Krievijas propagandu.

Iepriekš ĀM preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums skaidroja, ka Latvija uz šādām "lietām skatās, lai tās būtu ļoti konstruktīvas un līdzsvarotas". "Mēs piedāvājām savus labojumus un priekšlikumus, taču aicinājuma autori lietuvieši deva ļoti īsu saskaņošanas laiku, burtiski pāris dienas. Viņi nepaspēja visus mūsu piedāvājumus saskaņot," sacīja Eihenbaums, atzīstot, ka arī citas valstis izteica līdzīgus labojumus un beigās neparakstīja minēto aicinājumu. Ministrijas preses sekretārs-vēstnieks norādīja, ka starptautiskus dokumentus šādi saskaņot ir teju neiespējami.

Šonedēļ notikusi arī ES ārlietu sanāksme, kurā notikušas stratēģiskas diskusijas par pretdarbību Krievijas izvērstajai propagandai, taču rakstisku lēmumu vēl gan nav. Plānus paredzēts uzticēt Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Ārējās darbības dienestam un darba grupām, kas darbosies Latvijas prezidentūras ES Padomē vadībā. Pats plāns varētu tikt apstiprināts līdz martam vai aprīlim, taču viss esot atkarīgs no diskusiju gaitas, iepriekš atzina Rinkēvičs. Viņš arī teica, ka ES dalībvalstīm ir daudz ideju, kā pretdarboties Krievijas propagandai, saskaņot viedokļus un plānus nebūs viegli.