Foto: DELFI
Pensionāri, kuriem ir pensiju konti Krājbankā un kuriem pensija ir vienīgais iztikas līdzeklis, pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešamības gadījumā varētu lūgt palīdzību pašvaldību sociālajiem dienestiem, pieļauj Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

VSAA pārstāve Edīte Olupe portālam "Delfi" atzina, ka pensionāri saņem pensiju arī Krājbankā un līdz ar bankas darbības apturēšanu arī viņu nauda ir iesaldēta, bet pašlaik nav zināms, cik ilgu laiku banka nestrādās. Taču, ja cilvēkiem tā dēļ ir problēmas ar iztikas līdzekļiem, viņi varētu vērsties sociālās palīdzības dienestos.   

VSAA arī ierosinās, lai Labklājības ministrija vērstos pie pašvaldībām ar aicinājumu palīdzēt šādiem cilvēkiem, jo šis ir ārkārtas gadījums.

Olupe arī norādīja, ka cilvēki var arī atvērt kontus citur un lūgt, lai turpmāk pensijas skaitītu uz citām iestādēm, ja situācija ar Krājbanku neatrisināsies tuvākajā laikā. Olupe paskaidroja, ka pensionāriem šādi iesniegumi jāraksta uz vietas jebkurā VSAA nodaļā, un tajos var arī lūgt pensiju nest uz mājām vai arī atvērt Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Tomēr VSAA pārstāve uzsvēra, ka aģentūra neaicina cilvēkus masveidā doties rakstīt šādus iesniegumus, jo vispirms jāsagaida ziņas no FKTK.

Viņa arī sacīja, ka aģentūra varēs turpināt darbu ar banku, lai pensionāru līdzekļi neietu zudumā, jo līdzīga pieredze jau ir  - pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc Rīgas Komercbankas darbības apturēšanas izdevās atgūt visus līdzekļus un pensionāri savu naudu nezaudēja.

Olupe portālam "Delfi" arī atzina, ka visas novembra pensijas, kas tiek pārskaitītas uz bankas kontiem, arī Krājbankas, jau ir izmaksātas, un VSAA tur vairs neko nevarot darīt.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče portālam "Delfi" pagaidām atturējās komentēt, kā LM varētu rīkoties, norādot, ka otrdienas rītā ministrijā vispirms paredzēta tikšanās ar VSAA direktori Inesi Šmitiņu. Kupča arī uzsvēra, ka ar paziņojumu par turpmākajiem notikumiem saistībā ar LK vajadzētu nākt FKTK vai bankai.

Savukārt "Latvenergo", kas ir lielākais sadzīves pakalpojumu sniedzējs, kuru izmanto arī "Krājbankas" klienti, skaidro, ka neviens līdz bankas slēgšanai veiktais maksājums "nekur nepazudīs", bet nākamiem maksājumiem iesaka mainīt banku.

Labā ziņa ir tā, ka Krājbanka nav starp lielākajām bankām, no kurām "Latvenergo" saņem maksājumus, "Delfi" informēja energokompānijas pārstāvis Andris Siksnis. Tikai mazāk par 5% maksājumu tiek saņemti no Krājbankas kontiem, pēc kā uzņēmums spriež, ka šīs bankas lietotāju - "Latvenergo" klientu īpatsvars nav liels.

"Latvenergo" strādā ar astoņām bankām, atgādina Siksnis, iesakot klientiem "maksāt no citām bankām". Tie maksājumi, kas no Krājbankas veikti līdz lēmumam par bankas slēgšanu, "nekur nepazudīs un ir spēkā", savukārt tiem klientiem, kam visi līdzekļi iesaldēti Krājbankā līdz kārtējam maksājumam decembra sākumā vienkārši jānogaida, "ko teiks FKTK un valdība", skaidroja Siksnis.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien nolēma apturēt AS Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Ceturtdien FKTK noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Ierobežojumi noteikti, ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Krājbankā".

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!