Tā, komentējot informāciju, ka vairāk nekā 20 Latvijas organizāciju pēdējo četru gadu laikā saņēmušas naudu no Krievijas prezidenta dibinātā fonda "Russkij Mir", sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (Zatlera Reformu partija).
Viņš pastāstīja, ka dažādas valstis dažādi palīdz savām diasporām citviet, konkrēti Krievija arī savā ārpolitikas doktrīnā ir skaidri norādījusi, ka diaspora jāizmanto Krievijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai.
"Par jebkuru ārvalstu finansējumu, lai cik labticīgs tas izskatītos, vienmēr jāskatās, vai nauda tiek izmantota tiem mērķiem, kam tā pieteikta, un vai tas ir vienīgais tās izmantošanas veids," uzsvēra Zatlers.
Viņa vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija un arī Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome šiem jautājumiem ir pievērsusi un arī turpmāk veltīs savu uzmanību.
"Zināma pārraudzība pār to notiek, jo jebkuras citzemju naudas ieplūšana var ietekmēt procesus šeit, vienalga, vai tie būtu kultūras, politikas vai ekonomikas procesi. Tas nav nekas slēpjams un notiek. Ja šie ir instrumenti, ar ko viņi to realizē, protams, ka mums ir jāseko tam līdzi. Tikpat uzmanīgi, kā mēs sekojam jebkuriem militāra, ekonomiska un politiskas nestabilitātes apdraudējuma riskiem, ko kāda etniska grupa var izmantot," klāstīja Zatlers.
Pēc viņa vārdiem, būtiski ir zināt un saprast, kad kāda ārvalstu fonda naudu izmanto, piemēram, etniskās identitātes, kultūras saglabāšanai vai sabiedrības integrēšanas pasākumiem un kad tā aiziet citiem mērķiem, "kad caur fondu mēģina ietekmēt kaut ko vairāk kā vien savu tautiešu atbalstu", viņš pastāstīja un piebilda, ka šādi riski saglabāsies vienmēr.
"Ir kaut kas viens, ja tā ir kāda nevainīga lieta, ko viņi dara. Taču, nedod Dievs, ja šejienes nevalstiskās organizācijas sāk pārtikt no aizrobežu grantiem vai palīdzības projektiem, izvērš savu darbību un cenšas naudas devējiem pierādīt savas esamības nepieciešamību, un ir gatavas darīt vienalga ko, lai tikai tā darbotos arī turpmāk," pavēstīja deputāts.
Zatlers arī norādīja, ka ikviens politiķis saprotot, ka savā valstī jāpilda mājas darbi sabiedrības integrēšanas, valsts pārvaldes, tiesu sistēmas sakārtošanai, jo tas ir labākais drošības garants, ka šajos jautājumos nemēģinās iejaukties citi.
Savukārt Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa teica, ka "birojs monitorē ārpus NATO un ES esošu valstu ārpolitikas mērķu īstenošanas mehānismus attiecībās ar Latviju. No pretizlūkošanas viedokļa būtiski ir savlaicīgi noteikt potenciālo apdraudējumu Latvijas nacionālajām interesēm, kā arī identificēt ārvalstu specdienestu iesaistīšanos ārpolitikas mērķu īstenošanā".
Par pētījumā apskatītajām tendencēm SAB un arī pārējās valsts drošības iestādes regulāri informējušas valsts amatpersonas.
Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze KristīneApse-Krūmiņa teica, ka DP fonda darbību Latvijā vērtēneviennozīmīgi, jo tā piešķirtais finansējums nav pārskatāms, navzināmi tā piešķiršanas faktiskie mērķi un mērķauditorija.
Pēc DP rīcībā esošās informācijas, finansējumu saņem aktīvisti,kuri uzstājas arī pret Latvijas konstitucionālajām pamatvērtībām.Pašlaik Latvijā darbojas divi fonda centri ‒ DaugavpilsUniversitātē un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, norādījaApse-Krūmiņa.
Jau vēstīts, ka vairāk nekā 20 Latvijas organizāciju pēdējo četru gadu laikā ir saņēmušas naudu no Krievijas prezidenta dibinātā fonda "Russkij Mir", liecina Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra "Re:Baltic" pētījums, par kuru ceturtdien vēstīja žurnāls "Ir".
"Russkij Mir" ("Krievu pasaule") izveidots pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma 2007.gadā, lai popularizētu krievu valodu un kultūru, veidot krievu centrus visā pasaulē. Pēc "Re:Baltica" aprēķiniem, "Russkij Mir" apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008.gada Latvijā pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību.
Lai arī "Ruskij Mir" sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir politiķi, arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs un krievu valodas referenduma līdzautors Aleksandrs Gapoņenko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
